Rajevs atzina, ka Ukrainas spēki "nogulēja" Krievijas uzbrukumu Harkivas virzienā, un tas ļāva Krievijas spēkiem strauji pavirzīties uz priekšu pirmajā nedēļā. Bet tad ukraiņiem izdevās šajā virzienā pārsviest ļoti daudz spēku. Rezultātā Krievijas uzbrukums šajā virzienā ir apstājies.

"Tur patiesībā var pat teikt, ka iniciatīva šobrīd pieder Ukrainas spēkiem, jo viņiem ir skaitliskais pārspēks uz vietas," sacīja Rajevs.

Arī atļauja izmantot noteiktus Rietumu, īpaši ASV ieročus pa mērķiem Krievijas teritorijā došot priekšroku Ukrainas pusei. Ukraiņi jau veiksmīgi izmantojuši šo iespēju.

Rajevs arī vērtēja, ka Krievijas armija "iešāvusi sev kājā" ar uzbrukumu Harkivas virzienā: "Sākumā tas, kas bija plānots… Tas nav uzbrukums Harkivai, un tā nav Harkivas ieņemšanas operācija. Tur spēku ir tik maz, ka viņi labi ja spēs noturēt tās pozīcijas, ko šobrīd Krievijas armija ir ieņēmusi. Tas arī nav garantēts, jo ukraiņi diezgan aktīvi tur darbojas."

Nereti izskan bažas par 300 000 cilvēku lielu Krievijas armiju, taču redzama frontē tā neesot. "Iespējams, patiešām tie skaitļi ir. Bet karadarbībā viņi nepiedalās. Tas nozīmē, ka tas varētu būt Krievijas armijas mēģinājums atvilināt Ukrainas spēkus no Doneckas frontes un tad veikt uzbrukumu tur," sacīja Rajevs, iebilst, ka arī Doneckā nav redzams masīvs uzbrukums, bet gan tikai lokāli un taktiski uzbrukumi.

Viņš gan norādīja, ka citos frontes posmos situācija ir sarežģīta, jo tie spēki, kas devās uz Harkivu, aizgāja no citiem posmiem. Liela daļa tās ir brigādes, kas ir noņemtas no Doneckas virziena.

"Attiecīgi, ja jūs noņemat spēkus un jums frontes līnijā spēku paliek mazāk, tad redzam, ka

Krievijas armija tur pamazītiņām lavās uz priekšu diemžēl vairākās vietās. Tā, protams, nav laba bilde. Tāpēc papildu rezerves Ukrainai, protams, ir vajadzīgas," sacīja Rajevs.

Viņaprāt, tieši Donecka būs nākamais galvenais Krievijas uzbrukuma virziens. Tāpēc tur būtu visvairāk jāvēro un jāskatās, kādus spēkus Krievija uz to pārsviež.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.