Francijā ir arestēti trīs vīrieši, kas sestdien pie Eifeļa torņa nolikuši piecus zārkus. Tie bija ietīti Francijas karogā un uzrakstīts, ka zārkos ir "franču karavīri Ukrainā".
Arestētie ir no Vācijas, Bulgārijas un Ukrainas, bet, pēc Francijas tiesībsargu domām, viņi darbojušies Krievijas uzdevumā. Visticamāk, šie vīrieši ir saistīti arī ar cilvēku, kurš varētu būt maija vidū ar sarkano krāsu Parīzē aptraipījis holokausta upuriem veltīto pieminekli.
Francijas sociāldemokrātu saraksta līderis EP vēlēšanās Rafaels Gliksmans intervijā Latvijas Radio sacīja, ka tas Francijas iedzīvotājiem parāda, ka Krievijas karš nav vērsts tikai pret Ukrainu, bet gan pret visu Eiropas demokrātiju.
"Iedomājieties tikai, ka Krievijas aģenti vai drīzāk cilvēki, kas strādā Krievijas specdienestu uzdevumā, uzliek sarkanas pēdas uz holokausta upuru un ebreju glābēju pieminekļa.
Viņi mūsu valstīs mēģina radīt sajūtu, ka notiek pilsoņu karš. Cilvēki to redz. Viņi redz, ka tad, kad krievu hakeri uzbrūk slimnīcai netālu no Parīzes, tad tas atstāj ietekmi arī uz viņu dzīvi. Tas ir tas, kas mums būtu jāizgaismo, jāizskaidro un jāparāda ceļš, kā Eiropa var būt noturīga pret Putinu."
Krievija jau sen iesaistās nelikumīgās darbībās, izmantojot dezinformācijas kampaņas un viltus ziņu vietnes, ziņu aģentūrai DPA norādīja Berlīnē bāzētā Monitoringa, analīzes un stratēģijas centra (CeMAS) pētniece Lea Frīvirta.
Viņa prognozē, ka vēlēšanas, kas norisināsies no ceturtdienas līdz svētdienai, kļūs par šādu uzbrukumu mērķi. Tipiski piemēri ir partiju un politiķu diskreditēšana un centieni apšaubīt vēlēšanu procesa leģitimitāti.
Izplata dezinformāciju par Ukrainu
Krievijas propaganda veido pastāvīgu fona troksni, bet vēlēšanas dod iespēju saasināt politisko atmosfēru Eiropā, uzskata CeMAS pētniece. Ziņas un komentāri par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir visredzamākais piemērs. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) darba grupa "East StratCom Task Force" (ESCTF) ziņo, ka dezinformācija par Ukrainu sastāda 40% no gadījumiem, kas reģistrēti tās datubāzē.
Piemēram, martā sociālajos tīklos tika izplatīts video, kurā bija redzams tanks ar zilu karogu, kas atgādina Eiropas Savienības (ES) karogu. Video tika apgalvots, ka tanks atrodas Krievijā netālu no robežas ar Ukrainu. Patiesībā karogs uz tanka piederēja krievu vienībai, kas cīnās Ukrainas pusē. Šādu videoklipu avotu ne vienmēr iespējams noteikt.
ESCTF analītiķi uzskata, ka dezinformācijas kampaņa, kas koncentrēta uz karu, tiek īstenota ar mērķi mazināt ES atbalstu Ukrainai.
Aizdomas arī par kiberuzbrukumiem
Taču Krievija neaprobežojas ar dezinformāciju un Kremlis tiek turēts aizdomās arī par kiberuzbrukumiem nozīmīgām datubāzēm. Kiberuzbrukumu mērķis varētu būt datu iegūšana vai kritiskās infrastruktūras un komunikācijas graušana, uzskata Frīvirta.
Divas nedēļas pirms balsojuma Dānijas eiroparlamentārieši cieta no hakeru uzbrukuma Eiropas Parlamenta IT sistēmām.
"Visas mūsu sistēmas izslēdzās. Tas noteikti bija Krievijas pirksts," sprieda Eiropas Parlamenta kandidāts no Dānijas Mortens Lokegards. Viņam piekrita arī kandidāte Kira Hansena: "Tas ir ļoti biedējoši, jo viena lieta ir atslēgt mūsu serveri uz vairākām stundām, bet mēs zinām, ka Krievija ir spējīga uz ko daudz vairāk."
Vācijas politiskās partijas, loģistikas uzņēmumi, gaisa telpa un informācijas tehnoloģiju (IT) nozare pēdējā laikā ir piedzīvojusi hakeru uzbrukumus, un Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādījusi, ka vainīgi, visticamāk, ir Krievijas sponsorēti hakeri. Vācija kiberuzbrukumus piedēvē Krievijas militārā izlūkdienesta vienībai APT28, kas pazīstama arī ar nosaukumu "Fancy Bear".
Kiberuzbrukumos cietušas valsts iestādes virknē ES dalībvalstu, tai skaitā Polijā, Lietuvā, Slovākijā un Zviedrijā, atklāja avoti ES.
Skaļš Krievijas iejaukšanās piemērs ir Prāgā bāzētā platforma "Voice of Europe", caur kuru, kā tiek uzskatīts, tika izplatīta Krievijas propaganda un veikti maksājumi ES politiķiem. Platforma nesen intervēja Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) politiķus, no kuriem vienu Čehijas laikraksts apsūdzēja naudas saņemšanā no Krievijas. Politiķis to noliedzis.
ES maija beigās piemēroja sankcijas "Voice of Europe" par "sistemātisku starptautisku kampaņu, kas vērsta uz mediju manipulācijām un faktu sagrozīšanu, lai destabilizētu Ukrainu, ES un tās dalībvalstis".
Frīvirta brīdina, ka EP vēlēšanām var sekot mēģinājumi apšaubīt to rezultātu leģitimitāti ar mērķi radīt ilgtermiņa problēmas.
Ar Krieviju saistīti hibrīdpasākumi Eiropā dubultojušies
Ne tikai hakeru uzbrukumi, kas rada traucējumus Eiropas pilsoņu un politiķu ikdienas gaitās, bet arī centieni manipulēt ar prātiem – Krievijas ietekmes operāciju ieroču arsenāls ir plašs. Kremļa propaganda veido fona troksni teju katrās Rietumvalstu vēlēšanās centienos saasināt politisko atmosfēru šajās valstīs, taču
Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaidās ar Krieviju saistīti hibrīdpasākumi Eiropā pat dubultojušies. Daudzi no tiem vērsti pret ar vēlēšanām saistītiem mērķiem.
"Hakeru uzbrukumi Eiropas infrastruktūrai starp pagājušā gada beigām un šī gada pirmajiem mēnešiem ir dubultojušies. Tā ir daļa no Krievijas agresijas kara. Un šīs dezinformācijas un manipulācijas kampaņas ir saistītas ar spēlētājiem, kas atbalsta Krievijas mērķus un cenšas ietekmēt Eiropas vēlētājus tiem par labu," sacīja Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras ENISA vadītājs Juhans Lepasārs.
Kā norādīja Eiropas Ārējās darbības dienestā, 40% no dezinformācijas gadījumiem saistīti ar ziņām par Ukrainu. Šīs dezinformācijas kampaņas mērķis ir mazināt Eiropas Savienības atbalstu Kijivai.
Vairākiem galēji labējiem spēkiem, kuriem ir zināmas saiknes ar Krieviju, piemēram, Francijas Marinas Lepēnas "Nacionālai frontei", šajā balsojumā tiek prognozēti labi panākumi. Izskan pat pieņēmumi, ka Eiropas Parlamentu sagaida tā vēsturē labējākais sastāvs.
Domnīcas "Bruegel" vecākā pētniece Marija Demerzisa pauda, ka lielas izmaiņas Eiroparlamenta pārvaldībā nesagaida: "Bet jebkurā gadījumā redzēsim "slīdēšanu pa labi". Un ir daži interesanti scenāriji, kas var Eiropas Tautas partijai – līderei šajās vēlēšanās – padarīt pārvaldību sarežģītāku salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem. Tā kā redzēsim slīdēšanu labējākas politikas virzienā, jautājums – cik lielu?"
Ar Krievijas ietekmi cīnās gan Brisele, gan dalībvalstis pašas, bet šī cīņa nav viegla, jo tam atvēlētie resursi esot ierobežoti. Tiesa, līdz šim Kremļa veikto operāciju reālo ietekmi izmērīt grūti – lielākā daļa Eiropas pilsoņu aizvien uztver Krieviju kā draudu un arī Eiropas Parlamentā tiek pieņemtas rezolūcijas Ukrainas atbalstam.
