Pagaidām nav ziņu par postījumiem vai cietušajiem.
"Ienaidnieks nupat deva triecienus Odesai un Odesas rajonam ar trieciendroniem. Pretgaisa aizsardzības apakšvienību darba rezultātā droni tika notriekti. Kārtējo reizi uzsveram, ka kara laikā ne visus notikumus var komentēt vai izlikt vispārējai apskaitei," teikts Odesas rajona kara administrācijas vadītāja Jurija Kruka paziņojumā "Facebook".
Kruks lūdza iedzīvotājus atturēties no komentāriem saistībā ar noteiktiem momentiem, kas parādās sociālajos tīklos.
"Turpinās kaujas darbs, un ir iespējams otrs [triecienu] vilnis. Tāpēc es lūdzu Odesas rajona iedzīvotājus neignorēt gaisa trauksmes signālus un atrasties patvertnēs!" paziņoja Kruks.
Iepriekš bija ziņots, ka Odesā nogranduši vairāki sprādzieni. Tas noticis pirms tam, kad pilsētā un apgabalā izsludināja gaisa trauksmi.
Ukrainas Gaisa spēki otrdienas rītā paziņoja, ka ir iznīcinājuši 14 no 17 trieciendroniem "Shahed-136/131", kas naktī tika raidīti uz Odesu. Tiek uzskatīts, ka Krievijas karaspēks tos palaida no Azovas jūras austrumu piekrastes rajona.
Ukraina turpina gatavoties savu zemju atbrīvošanai
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Černihivā pirmdien notikusi sanāksme ar armijas vadību, kurā tika koordinēta gatavošanās Ukrainas zemju atbrīvošanai. Tikusi izrunāta arī situācija frontē, tostarp Doneckā un Luhanskā, kā arī situācija ziemeļu reģionos un pierobežā.
Zelenskis pirmdien apmeklēja Černihivas apgabalu kopā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču-Buriču un Vācijas vicekancleru Robertu Hābeku. Jagodnes ciemā viņi apmeklēja kādas skolas pagrabu, kur Krievijas armija iepriekš turēja 367 civiliedzīvotājus.
Pēc tam Zelenskis novēlēja Krievijas prezidentam Putinam "pārējās dienas pavadīt pagrabā un ar spaini poda vietā".
Baltais nams tikmēr uzsvēris, ka Ukrainas spēki joprojām notur Bahmutu, cīņas turpinās un ukraiņi neatdod pilsētu krieviem. Sagaidāms, ka ASV šonedēļ nosūtīs jaunu militāro palīdzību Ukrainai. Netiek precizēts, kas tieši būs šajā paketē. Iepriekš izskanējis, ka tā varētu būt 2,6 miljardu ASV dolāru vērta un tajā ietilps gaisa novērošanas radari, prettanku raķetes un munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmai "NASAMS". Tāpat sarakstā būšot arī cita veida munīcija, tostarp tankiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.
