Ukrainā gājis bojā brīvprātīgais karotājs no Latvijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Ukrainā bojā gājis brīvprātīgais karotājs no Latvijas, Latvijas Televīzijai (LTV) otrdien, 3. oktobrī, apstiprināja vairāki viņa cīņubiedri. Viņa vārds vai segvārds šobrīd netiek atklāts, un oficiāla apstiprinājuma par notikušo nav ne no Latvijas, ne Ukrainas varasiestādēm. 

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas karotājs gājis bojā drona triecienā netālu no Limanas Ukrainas austrumos.

Iespējams, viņš gājis bojā tajā pašā triecienā, kurā sestdienas naktī nonāvēts Igaunijas brīvprātīgais karotājs Tanels Kriguls ar segvārdu "Stingers", kurš Ukrainā karoja starptautiskajā leģionā. Kriguls Ukrainā cīnījās kopš pagājušā gada un ir otrs zināmais igauņu brīvprātīgais karotājs, kurš ir kritis karā Ukrainā. Martā kaujā pie Bahmutas nāvējošus ievainojumus guva atvaļinātais Igaunijas armijas virsnieks Ivo Juraks.

Ziņu par bojāgājušo no Latvijas apstiprināja arī bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš. Viņš LTV raidījumā "Šodienas jautājums" otrdien norādīja, ka balss ziņu par kritušo no Latvijas karotājiem Ukrainā saņēmis pirms dažām stundām.

"Viņa cīņubiedri nodrošina to, lai viņš tiktu atvests uz Latviju un apglabāts atbilstoši militārajam reglamentam," sacīja Dalbiņš.

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte atzina, ka informācija par šo faktu no vēstniecības Ukrainā ir saņemta, taču tiek gaidīts oficiāls apstiprinājums no Ukrainas iestādēm. 

Savukārt trešdien, 4. oktobrī, Latvijas Ārlietu ministrija LTV skaidroja, ka Latvijas vēstniecība Ukrainā esot saziņā ar Ukrainas militārajām iestādēm, lai gūtu oficiālu apstiprinājumu par nāves faktu. "Ņemot vērā kara apstākļus, bojāgājušā identitātes apstiprinājums nav tik ātrs, cik varētu vēlēties," norādīja Ārlietu ministrijā. 

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti