Argentīna, Ekvadora, Urugvaja, Kostarika un Panama piektdien atzina Gonsalesu par jaunievēlēto Venecuēlas prezidentu, pievienojoties ASV un Peru iepriekš paustajam atzinumam.
Brazīlijas, Kolumbijas un Meksikas valdību amatpersonas mēģina pārliecināt Maduro publiskot detalizētus vēlēšanu rezultātus un atļaut šo rezultātu neatkarīgu pārskatīšanu.
Venecuēlas Nacionālā vēlēšanu padome ir atzinusi Maduro par vēlēšanu uzvarētāju, apgalvojot, ka viņš ieguvis 52% balsu, bet Gonsaless – 43% balsu.
Maduro ir asi reaģējis uz paziņojumiem, kas apstrīd viņa uzvaru, un paziņojis, ka opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado un Gonsalesam "vajadzētu atrasties aiz restēm".
Gonsaless neieradās uz Augstākās tiesas sēdi pēc tam, kad Maduro bija pieprasījis Augstākajai tiesai izskatīt un apstiprināt vēlēšanu rezultātu.
Citi opozīcijas kandidāti, kas bija izsaukti uz šo sēdi, aicināja publiskot detalizētus balsošanas rezultātus.
Šie rezultāti ir "ir fundamentāli svarīgi atklātībai, tie ir fundamentāli svarīgi mieram", sacīja Enrike Markess, kurš kandidēja vēlēšanās no mazāka opozīcijas grupējuma.
Mačado, kurai bija aizliegts pašai kandidēt, paziņoja ASV laikrakstam "Wall Street Journal", ka viņa slēpjas un "baidās par savu dzīvību", un to dara arī citi opozīcijas līderi.
Mačado arī aicināja atbalstītājus sestdien "katrā pilsētā" protestēt pret Maduro pārvēlēšanu, kuru opozīcija neatzīst.
Savukārt Maduro ir aicinājis savus piekritējus sestdien sarīkot "visu gājienu māti, lai svinētu miera uzvaru".
Pēc Nacionālās vēlēšanu padomes paziņojuma par Maduro uzvaru valstī pirmdien un otrdien sākās protesti, kuros gājuši bojā cilvēki. Nevalstiskā organizācija "Foro Penal" ziņoja par 11 bojāgājušajiem, bet Mačado paziņojusi, ka ir nogalināti vismaz 20 cilvēki, varas iestādēm uzbrūkot protestētājiem.
Opozīcija šonedēļ izveidoja tīmekļa vietni, kurā publicēti 84% balsošanas biļetenu kopiju, kas liecina par Gonsalesa uzvaru. Valdība apgalvo, ka šīs biļetenu kopijas esot viltotas.
KONTEKSTS:
Venecuēlas prezidenta vēlēšanās 28. jūlijā uzvarējis līdzšinējais valsts līderis Nikolass Maduro, apgalvo viņam lojālā Vēlēšanu padome. Taču par uzvaru paziņojusi arī varas opozīcija, Vēlēšanu padomes publiskotos datus nosaucot par viltotiem. Opozīcija vēsta, ka patiesībā vēlēšanās uzvarējis tās kandidāts Edmundo Gonsaless.
Maduro nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves.
Maduro prezidentūras laikā Venecuēla piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā.
Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz otro amata termiņu 2018. gadā, un pret viņu tika vērstas sankcijas.
Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā Augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai Marijai Korinai Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.