Pasaules panorāma

Kosovā serbi protestē pret pilsētu mēriem albāņiem

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Vai Krievijā būs apvērsums un obligātais dienests Igaunijā

Obligātais dienests Igaunijā – goda lieta

Obligātais dienests Igaunijā – goda lieta

Deviņdesmitajos gados un 2000. gadu sākumā obligātais militārais dienests Latvijā tika uztverts kā padomju laika atavisms. Un ne bez pamata. Novecojušas apmācību metodes, bēdīgs ekipējums un drūmi sadzīves apstākļi, kā arī ārpusreglamenta attiecības jauniesaukto vidū galu galā noveda pie tā, ka 2006. gadā obligātais dienests Latvijā tika likvidēts, aizstājot to ar profesionālo armiju. Igaunija tobrīd atradās līdzīgā situācijā, bet izlēma iet citu ceļu – modernizēt obligāto dienestu. Un tagad tas Igaunijā ir goda lieta.

Igaunijas rezerves karavīram Arturam Ausam ir 23 gadi. Viņš dzimtajā Tartu ir futbolists un bērnu futbola treneris. Taču nu uz pāris nedēļām Artūrs sporta kurpes noliks plauktiņā un to vietā vilks armijas zābakus. Jo viņš ir Igaunijas bruņoto spēku rezerves karavīrs – tāpat kā ikviens Igaunijas pilsonis, kas pabeidzis obligāto militāro dienestu. Un reizi dažos gados viņi kopā ar profesionālajiem karavīriem un NATO sabiedrotajiem piedalās militārajās mācībās, kur atsvaidzina dienesta laikā gūtās zināšanas un prasmes.

"Es pabeidzu vidusskolu 2019. gadā un uzreiz devos armijā, kur pavadīju astoņus mēnešus," stāsta Arturs.

"Godīgi sakot, man tas šķita aizraujoši. Pēc vidusskolas īsti nezināju, ko vēlos darīt, tādēļ devos armijā ar interesi," viņš atceras.

Igaunijā katru gadu obligāto militāro dienestu iziet aptuveni 3500 jauniešu. Daļa iestājas brīvprātīgi, citi – obligātā kārtā pēc pavēstes saņemšanas.

Ar katru gadu pieaug to jauniešu skaits, kas dienestam piesakās paši. Pērn brīvprātīgi pieteicās jau vairāk nekā 60% iesaucamo. 

Pirmkārt, dienests savas valsts armijā igauņu puišiem kļuvis jau par goda lietu. Otrkārt, piesakoties brīvprātīgi, ir iespēja izvēlēties dienesta vietu un savā ziņā arī dienesta biedrus.

Arī Arturs dienestam pieteicās kopā ar saviem draugiem, ar kuriem plecu pie pleca izgāja armijas dzīvi un ieguva jaunus draugus.

"Ja bija jādara kaut kas, kas man nepatīk, tad arī citiem tas viss bija jādara. Tas bija īsts komandas gars. Mēs sakām – armijā atrod draugus uz mūžu! Un tā tas patiešām ir!" saka Arturs.

"Esmu patiešām priecīgs, ka tur aizgāju! Nav ko nožēlot," viņš piebilst.

Arturs izvēlējās dienēt Kuperjanova kājnieku bataljonā netālu Veru. Darbadienās mācījās un dzīvoja armijas bāzē, bet nedēļas nogalēs varēja doties uz mājām pie ģimenes.

Obligātajam dienestam var izvēlēties ir divas versijas – astoņus mēnešus, iegūstot karavīra pamatzināšanas, vai 11 mēnešus, iegūstot pakāpi.

Artūru militārā karjera neinteresē, tādēļ pēc astoņu mēnešu dienesta viņš atgriezās civilajā dzīvē. Bet uz jautājumu, vai kara gadījumā dosies aizsargāt savu valsti, atbild bez vilcināšanās.

"Jā, protams. Tas ir mans pienākums. Tas ir katra Igaunijas vīrieša pienākums! Un ja esi bijis astoņu mēnešu dienestā, tad tev ir prasmes un zināšanas, ko darīt uzbrukuma gadījumā," uzsver Arturs.

Arī latviešu jauniešiem viņš iesaka rīkoties līdzīgi.

"Ja vien jums nav lauzta kāja, tad ejiet un dariet to. Tā ir lieliska pieredze, un es garantēju – jūs iegūsiet labus draugus," viņš saka.

Nākamajā dienā ar Arturu LTV jau tiekas Tāras militārajā bāzē, kur viņš un citi obligāto dienestu izgājušie rezervisti ierodas, lai 10 dienas piedalītos militārajās mācībās "Pavasara vētra".

Kamēr Arturs kārto pārbaudes un formalitātes, LTV satiek arī citus viņa vienības puišus.

Igaunijas rezerves karavīrs Andress Jāns Vainura stāsta, ka izvēlējās dienēt 11 mēnešus, lai iegūtu pakāpi.

"Te man pagāja daži labākie un daži sliktākie dzīves brīži. Bet tagad es uz dienestu kopumā atskatos ar labām sajūtām," saka Andress.

"Tagad uz mācībām dodos pat ar aizrautību. Var atkal satikt puišus, apmainīties ar saviem kara stāstiem un to, kas kuram dzīvē jauns. Protams, tam ir sava cena. 10 dienas prom no ģimenes, no savām studijām un – tieši eksāmenu laikā! Bet nekas – es tikšu galā!" pārliecināts Andress.

Un dienestā ir ne tikai puiši – arī meitenes!

Igaunijas rezerviste Ingrida Tamvere uzsver, ka atbalsta obligāto dienestu.

"Es pat domāju, ka to vajadzētu padarīt obligātu arī sievietēm. Es saprotu, ka viņiem ir iemesli, kādēļ to nedarīt, bet uzskatu – tam jābūt obligātam visiem," spriež Ingrida.

"Es neteiktu, ka man kā meitenei tas bija grūti. Bet nedrīkstēju izrādīt savu vājumu tik ļoti kā puiši. Vienmēr jābūt stiprai un nedrīkst čīkstēt!" stāsta Ingrida.

Igauņu jaunieši emociju izrādīšanā ir vēl atturīgāki nekā latvieši. Bet tomēr var just – viņi lepojas ar savu dienestu un ar piederību savai vienībai. Artura gadījumā – Kuperjanova kājnieku bataljonam.

"Šeit karavīri šķiet tādi īstāki, stiprāki, foršāki, un mums ir visforšākā simbolika!" saka Arturs.

Kopā ar rezervistiem "Pavasara vētrai" gatavojas arī karavīri, kuri pašlaik iziet obligāto dienestu. Viņiem šīs mācības būs kā obligātā dienesta noslēgums.

Mācības "Pavasara vētra" Igaunijā ir vienas no lielākajām militārajām mācībām, un obligātā dienesta karavīriem tās ir tāds kā beigu eksāmens.

Bet kādos apstākļos dzīvo Igaunijas obligātā dienesta karavīri?

Piemēram, baraku ēka pirms padsmit gadiem atjaunota. Nav šeit, protams, nekāda luksusa viesnīca, diezgan spartiski apstākļi, bet viss nepieciešamais ir, istabā mitinās aptuveni 20 jauniesaucamo. Katru gadu Igaunijas armija apmāca aptuveni 3500 jauniesaukto. Un vairāki desmiti no tiem ir arī meitenes, kuras var izvēlēties – dzīvot kopā ar puišiem vai kādā atsevišķā istabā. Kā stāsta karavīri, parasti meitenes izvēlas palikt kopā ar puišiem, jo tad arī vienībai kopā ir jautrāk un vieglāk komunicēt.

Obligāto dienestu izgājušie ir gatavi pildīt līdzīgus uzdevumus un īstenot operācijas kopā ar profesionālā dienesta karavīriem, uzsver Kuperjanova kājnieku bataljona virsnieks Sīms Vahkels.

"Galvenais izaicinājums gan pie mums, gan jums – lai sabiedrība saprastu, ka šī ir laba sistēma un ka dienests nav zemē nomests laiks. Ja būs šāda sapratne, tad sistēma darbosies perfekti," pārliecināts Sīms Vahkels.

Pēc virsnieku un pašu jauno karavīru vērtējuma – sabiedrisko domu par labu obligātajam dienestam noskaņo militārā mācība skolās. Tieši tā jauniešiem ļāvusi atbrīvoties no bažām un aizspriedumiem un iedrošinājusi uz brīvprātīgu pieteikšanos.

Un izskatās, ka arī latviešu jaunieši no ziemeļu kaimiņiem šajā ziņā atpalikt nedomā. Pirmajam valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgajam iesaukumam plānoto 300 jauniesaucamo vietā pieteikušies 488 Latvijas jaunieši.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti