Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēlēšanās uzvarēja otrajā kārtā un pagarināja savu divdesmit gadu vadīšanas laiku uz vēl pieciem gadiem. Turcijas līderis vēlēšanu otrajā kārtā ieguva 52,18 procentus balsu, bet viņa sāncensis Kemals Kiličdaroglu – 47,82% balsu. Šodien pēc inaugurācijas parlamentā paredzēta grezna ceremonija viņa pilī Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Erdogans ir Turcijas visilgāk amatā esošais līderis, taču jau saskaras ar tūlītējiem izaicinājumiem, kas ir gan ekonomiskā krīze, gan arī ārpolitikas spriedze ar Rietumiem.
Valsts ekonomisko problēmu risināšana būs Erdogana viena no pirmajām prioritātēm, kad Turcijā inflācija sasniegusi gandrīz 44%. Paredzēts, ka šodien pašā vakarā Erdogans atklās jauno Ministru kabinetu. Ziņots, ka Erdogans jaunajā valsts kases un finanšu ministra amatā iecels Mehmetu Šimšeku, kurš ir spēcīgs ekonomiskais stratēģis un iebilst pret Erdogana netradicionālo politiku. Iepriekš Šimšeks ir bijis Erdogana valdībā gan finanšu ministra amatā, gan premjerministra vietnieka amatā. Šimšeks pieprasījis Erdoganam autonomiju finanšu jautājumos, lai spētu realizēt Turcijai nepieciešamās pārmaiņas.
Starptautiskās politisko un stratēģisko konsultāciju organizācijas "Dragoman" prezidents Onurs Erims norādījis, ka Turcijas ekonomika ir bijusi pakļauta spēcīgam spiedienam, īpaši no Rietumiem, taču situācija nav kritiski smaga.
"Par spīti lielajam karam blakus mums, par spīti satraucošajai ekonomikai, īpaši Rietumeiropā, kas ir mūsu lielākais eksporta partneris, un par spīti tam, ka ASV ir finansiālas grūtības, es domāju, ka Turcija ir noturējusies labi. Cik ilgi tā mēs varam turpināt un cik ilgi Erdogans spēs kontrolēt situāciju, to mēs redzēsim. Bet pavisam noteikti viņš ir apsolījis labāku ekonomisko situāciju visai Turcijas tautai," norādīja Onurs Erims.
Vēl viens no Erdogana tūlītējiem izaicinājumiem būs jautājums par Zviedrijas dalību NATO. Erdogans ir vilcinājies ar Zviedrijas ratifikāciju dalībai NATO un apgalvo, ka Zviedrijā ir kaujinieku grupējumi, kurus Turcija uzskata par teroristiem. Pēc vienošanās ar Turciju Zviedrija ir izpildījusi visus nosacījumus.
Šodien Turcijā uz Erdogana inaugurāciju ieradīsies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, lai tiktos ar Erdoganu. Stoltenbergs vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt dialogu un ratifikācijas procesu. Tiek cerēts, ka līdz Viļņas samitam jūlijā Zviedrija būs pilnvērtīga NATO dalībvalsts.
Inaugurācijas diena sāksies ar Erdogana zvēresta nodošanu, uz kuru ieradīsies gan Ungārijas premjerministrs, gan Armēnijas prezidente, gan Irānas viceprezidents un citas augstas ārvalstu amatpersonas. Pēc zvēresta nodošanas Erdogans saņems Turcijas Augstākās vēlēšanu padomes izdoto mandātu un dosies uz savu prezidenta pili, kur viņš teiks runu.
Sabiedrība, balsojot par Turcijas prezidentu, teju sadalījās divās daļās, taču eksperti norāda, ka nenotiks spēcīga sabiedrības šķelšanās. Tomēr sabiedrība sagaida, ka Turcijas līderis spēs tikt galā ar ekonomisko krīzi un turēs savus solījumus.
