Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr trešdien ieradies vizītē Somijā, kur tiksies ar ziemeļvalstu līderiem.
Uzbrukumi ar droniem
Krievijā un okupētajā Krimā pēdējās dienās notikuši vairāki incidenti. "Telegram" lietotnē vēstīts, ka bezpilota lidaparāti naktī uzbrukuši vairākiem Krievijas militārajiem un enerģētikas objektiem Brjanskas un Belgorodas apgabalos.
Jau otro dienu pēc kārtas Brjanskas apgabalā uzspridzināts dzelzceļa sliežu ceļš. Vienā no posmiem notikuši trīs sprādzieni, kā rezultātā apgāzušies astoņi no 70 kravas vilciena vagoniem.
Savukārt naktī uz trešdienu Krasnodaras apgabalā, Volnas ciematā netālu no Krimas tilta, sāka degt liela degvielas cisterna. Krievija vēsta, ka Ukraina īstenojusi lidrobota uzbrukumu. Liels dūmu mākonis redzams arī no Krimas tilta.
A video of a burning Tamanneftegaz terminal in Krasnodar region - it was allegedly attacked by a drone. Five fire trains are working to extinguish the fire.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2023
Weakening the enemy's logistics is an important part of preparations for counteroffensive operations - military theory.… pic.twitter.com/LaYhtVItII
Vēl sestdien Krimas ostas pilsētā Sevastopolē uzsprāga naftas glabātuve. Ukraina nav uzņēmusies atbildību par šiem incidentiem, bet tiek uzskatīts, ka tā gatavojas pretuzbrukumam.
Ukrainai vajag vairāk ieroču
Naktī uz trešdienu vairākos Ukrainas apgabalos tika izsludināta gaisa trauksme un Krievija uzbrukusi ar Irānā ražotajiem droniem. Lielāko daļu no tiem izdevies notriekt.
Zināms, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 26 bezpilota lidaparātiem "Shahed", no kuriem Ukrainas armija notriekusi 21. Vairāki droni palaisti arī uz Kijivu, bet Ukrainas gaisa spēkiem izdevies tos visus likvidēt.
Krievijas okupantu spēki trešdien Ukrainas pilsētā Hersonā apšaudījuši vienīgo strādājošo lielveikalu. Šajā uzbrukumā nogalināti trīs cilvēki, bet pieci ir ievainoti.
Ukrainas prezidents Zelenskis trešdien ieradās Somijas galvaspilsētā Helsinkos, kur tiksies ar Somijas un pārējo ziemeļvalstu līderiem.
Pēdējo mēnešu laikā Zelenskis apmeklējis vairākas valstis, kas atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju: ASV, Beļģiju, Poliju, Franciju un Lielbritāniju.
Somija nesen kļuva par NATO dalībvalsti. Šādu mērķi izvirzījusi arī Ukraina.
Sarunās ar ziemeļvalstu līderiem apspriesta arī nākamās Eiropas Savienības sankciju kārtas sagatavošana, kā arī jau esošo sankciju stingrāka ievērošana.
Ukrainas prezidents gan norāda, ka šīsdienas sarunu galvenais temats bija aizsardzība pret Krievijas agresiju. Zelenskis arī atkārtoti aicināja izdarīt lielāku spiedienu uz agresorvalsti Krieviju, sakot – jo spēcīgāk mēs izdarīsim spiedienu uz agresoru, jo ātrāk karš beigsies.
Zelenskis uzsvēris, ka Ukrainai vajag vairāk ieroču, lai sekmīgi īstenotu pretuzbrukumu un padzītu okupantus no Ukrainas zemes.
Eiropas Savienībā palielinās munīcijas ražošanu
Rietumi pirms gaidāmā Ukrainas pretuzbrukuma turpina nodrošināt Kijivai militāro palīdzību, kā arī strādā pie tā, lai palielinātu ražošanu.
ASV trešdien paziņos par jaunu palīdzības paketi Ukrainai 300 miljonu dolāru vērtībā. Tā ietvers munīciju artilērijai un raķetes aviācijai. Palīdzība tiks nodrošināta no vietējiem militārajiem krājumiem.
Savukārt Eiropas Komisija ierosinās plānu artilērijas šāviņu ražošanas palielināšanai līdz miljonam šāviņu gadā. Plāns tiks publiskots trešdien, tas paredz izmantot 500 miljonus eiro no Eiropas Savienības budžeta, lai palielinātu munīcijas ražošanu ES valstīs.
Nav noslēpums, ka Eiropas aizsardzības nozarei ilgstoši nepietiekamo investīciju dēļ šobrīd ir grūti pielāgoties pieprasījuma pieaugumam, ko izraisījis Krievijas sāktais karš Ukrainā.
KONTEKSTS:
Krievija plaša mēroga iebrukumu Ukrainā sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
