Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā. Kosovas karā tika nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku, lielākoties albāņi. Karš beidzās, kad Serbijas spēki tika izvesti no Kosovas pēc 11 nedēļu ilgas NATO bombardēšanas kampaņas.
2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas, tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Eiropas Savienības (ES) rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc Kosovas konflikta vēl arvien nav atrasts 1621 cilvēks.
Vienošanās par pazudušajām personām tika panākta otrdien sarunās Briselē.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Albins Kurti apņēmušies izmantot satelīta datus un citas modernās tehnoloģijas, lai noteiktu masu kapu atrašanās vietu.
Abas valstis arī dalīsies ar oficiālajiem dokumentiem un izveidos kopīgu komisiju, kas nodarbosies ar pazudušo personu meklēšanu.
Kosova un Serbija ar ES starpniecību ved sarunas, kurās mutiski apsolījušas normalizēt attiecības, bet nekāda vienošanās vēl nav parakstīta. Vidutājs otrdienas sarunās bija ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
