ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vecākais politikas padomnieks Šolē sagaida, ka NATO samitā Viļņā alianse apliecinās vēlmi tuvināties ar Ukrainu, kā arī paudīs apņēmību nodrošināt drošību un stabilitāti NATO austrumu flangā.

Dereku Šolē uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme.

​​​​​​​

Rihards Plūme: Kādus lēmumus šovasar gaidāmajā NATO samitā Viļņā varam sagaidīt attiecībā uz Baltijas valstu drošību?

Dereks Šolē: Es paredzu, ka tas, ko mēs redzēsim NATO samitā, būs spēcīgs apstiprinājums visiem mūsu NATO sabiedrotajiem par tālāku klātbūtni Baltijas valstīs. Ir būtiski, ka ASV kopā ar citām NATO valstīm ir pastāvīga mūsu vienību rotējoša klātbūtne Baltijas valstīs, kas ir ilustrācija mūsu ilgstošajai apņēmībai nodrošināt drošību un stabilitāti NATO austrumu flangā.

Es sagaidu, ka mēs redzēsim tālākus soļus NATO stratēģiskā koncepta ieviešanā, par ko pērn tika pieņemta vienošanās, un sagaidu, ka tiks ieviesti tie lēmumi, ko līderi apņēmās īstenot pērn Madridē.

Protams, ka samits notiks kritiskā brīdī, laikā, kad Ukrainā notiek karš. Un sagaidu, ka redzēsim atkārtotu mūsu kolektīvo apņemšanos ilgstoši atbalstīt Ukrainu un alianses centienus tālāk stiprināt attiecības ar Ukrainu, lai uzlabotu Ukrainas savietojamību ar NATO partneriem, lai atrastu veidus, kā NATO var atbalstīt Ukrainu tālāk kiberdraudu jomā un palīdzētu būvēt Ukrainas aizsardzības kapacitāti. ASV pilnībā atbalsta NATO atvērto durvju politiku un tic, ka Ukrainai un NATO ir īpašas attiecības, kam jākļūst spēcīgākām.

Latvija vēlētos pastāvīgu un lielāku NATO spēku klātbūtni šeit, kā arī stiprinātu pretgaisa aizsardzību. Vai un ko no šī ASV ir gatava piedāvāt?

Es nevaru skriet pa priekšu mūsu līderiem, kas tiksies pēc dažām nedēļām, bet tas, ko es varu teikt ir, ka daudzus gadus ASV ir ļoti tuva militārā sadarbība ar Latviju.

Es spilgti atceros laiku, kad strādāju ASV Aizsardzības ministrijā un apmeklēju Rīgu. Toreiz bāze, kurā bija izvietoti ASV karavīri, vēl nebija attīstīta, taču tagad, protams, ir ieguldīts daudz naudas un tā ir moderna vieta, kur mēs turpinām darboties, trenēties un strādāt kopā ar mūsu Latvijas partneriem un partneriem no citām valstīm, kas izvietoti austrumu flangā.

Mūsu attiecības aizsardzības jomā ir ļoti spēcīgas, un tā ir joprojām aktīva saruna par to, kā mēs varam strādāt kopā, lai realizētu Latvijas aizsardzības vajadzības. Jo Latvija ir īsts alianses līderis, ja runājam par spēcīgu aizsardzības resursu nodrošināšanu un ja runājam par ieguldījumiem aliansē.

Vai saskatāt kādus riskus vai izaicinājumus Rietumu palīdzībā Ukrainai? Piemēram, nogurums no kara vai finanšu un militāro resursu pietiekamība ilgtermiņā?

Domāju, ka ir vērts atskatīties atpakaļ un novērtēt lielo progresu, ko esam sasnieguši kopā, atbalstot Ukrainu. ASV līdz šim kopš pagājušā gada 24. februāra ir nodrošinājusi palīdzību Ukrainai vairāk nekā 35 miljardu dolāru apmērā. Bet ASV, protams, nav vienīgā, arī Latvija un aptuveni 50 citas valstis visā pasaulē ir nodrošinājušas Ukrainu ar dažāda veida palīdzību.

Dažos gadījumos, arī Latvijas gadījumā, ar zināmu risku sev, jo Latvija ir sniegusi Ukrainai ieročus un ierīces no saviem aizsardzības krājumiem, kas bijis zināms risks Latvijai, un tieši tādēļ ASV strādā ar citiem partneriem, lai apliecinātu Latvijai, ka darām savu daļu, lai sniegtu ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā.

Es sagaidu, ka Viļņā redzēsim kolektīvo apņemšanos centienos turpināt atbalstīt Ukrainu un apņēmību tam, ka Ukraina un NATO tuvināsies. Bet tā ir grūta cīņa, par to nav šaubu. Es ticu, ka pēdējo 15 mēnešu laikā esam parādījuši paliekošu spēku, par spīti kritiķiem un visiem tiem, kas negaidīja, ka ASV vai Eiropas partneri rīkosies tā, kā to esam darījuši, atbalstot Ukrainu. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka tas ir vienkārši un ka mums katru rītu nebūtu jāceļas apņēmības pilniem strādāt, cik labi vien varam, lai uzturētu šos rezultātus un atbalstītu Ukrainu.

Vairākkārt izskanējušas bažas par Ķīnas lomu karā Ukrainā, proti, ka tā varētu piegādāt Krievijai ieročus. Pekina tiek brīdināta to nedarīt, jo tam būšot nopietnas sekas. Kādas šīs sekas būtu? Vai ASV un Eiropa, piemēram, ir gatavas šādā gadījumā noteikt nopietnas sankcijas pret Ķīnu?

Mēs esam bijuši ļoti skaidri par to, ka tā būtu liela kļūda, ja Ķīna piegādātu letālu palīdzību Krievijai tās karā pret Ukrainu.

Ķīna un Krievija jau pirms kara runāja par partnerību bez robežām. Mēs esam pārliecināti, ka robežām šajā partnerībā noteikti vajadzētu būt un šīm robežām vajadzētu ietvert letālas palīdzības nepiegādāšanu Krievijai, lai darbinātu tās kara mašīnu. Mēs esam likuši skaidri saprast ne tikai oficiāli, bet arī mūsu ķīniešu draugiem privāti. Un būtiski, ka tas nav vēstījums, ko viņi būtu dzirdējuši tikai no ASV, bet arī no Eiropas partneriem. Un es domāju, ka viņi to saprot.

Saskaņā ar mūsu novērtējumu viņi nav pārkāpuši līniju, sniedzot letālu palīdzību Krievijai, bet mēs to ļoti rūpīgi uzraugām. Kad pirms dažām nedēļām ar valsts sekretāru Entoniju Blinkenu biju Briselē, NATO ārlietu ministru sanāksmē, notika īpaša sanāksme par Indijas–Klusā okeāna reģionu. Un bija pārsteidzoši redzēt sabiedrotos, kuri cits pēc cita runāja par viņu apņēmību aizsargāt Ukrainu, bet arī par viņu bažām par Ķīnas pieaugošo lomu šajā konfliktā un potenciālo Ķīnas letālo palīdzību Krievijai. Ir būtiski, ka Ķīna to dzird un turpina dzirdēt, un domāju, ka tas ir kaut kas, ko vēlreiz apstiprināsim Viļņas samitā pēc dažām nedēļām. 

Kādas ir ASV un Rietumu gaidas no Ukrainas plānotā pretuzbrukuma? Vai tas var izšķirt kara likteni?

Ukraina pēdējo 15 mēnešu laikā ir parādījusi savas lieliskās spējas, izturību un drosmi kaujās. Tas redzams, gan aizstāvot teritoriju no Krievijas uzbrukumiem, gan atgūstot Krievijas kopš 24. februāra sagrābto teritoriju. Ukraina ir parādījusi, ka tai ir vēlme un tā ir gatava cīnīties ar Krieviju. Savukārt visu mūsu ziņā ir darīt visu, ko varām, lai dotu Ukrainai, kas tai nepieciešams. Tādēļ kopš 24. februāra esam snieguši Ukrainai atbalstu vairāk nekā 35 miljardu dolāru vērtībā.

Katra diena Ukrainā ir svarīga. Katru dienu Ukrainai uzbrūk, un katru dienu Ukraina cenšas aizsargāt teritoriju un atgūt teritoriju, ko Krievija cenšas ieņemt. Protams, ka nākamie mēneši Ukrainai būs kritiski svarīgi, un tādēļ mums ir jādara viss, lai sniegtu atbalstu.

ASV ir strādājusi smagi ar partneriem arī Eiropā un, pirmkārt, pašiem ukraiņiem, lai viņi saņemtu to, kas viņiem nepieciešams centienos atgūt teritoriju un nonāktu līdz brīdim, kurā viņi varētu vienoties par mieru ar Krieviju. Tas, protams, nav jālemj mums. Mēs esam pārliecināti, ka nevar būt diskusiju par Ukrainu bez Ukrainas un galu galā par to, kā šis karš noslēgsies, būs jālemj prezidentam Zelenskim un Ukrainas tautai.

Ir būtiski atcerēties, ka nav neviens cits, kas vēlētos, lai šis karš beidzas pēc iespējas ātrāk, kā paši ukraiņi, jo tieši viņi ir tie, kas katru dienu dodas cīņā.