"Tā būs laba diena Somijas drošībai, Ziemeļvalstu drošībai un visai NATO aliansei," uzsver Stoltenbergs.
"Šī ir vēsturiska nedēļa. Rītdien mēs uzņemsim Somiju kā NATO 31. dalībvalsti, padarot Somiju drošāku un mūsu aliansi stiprāku. Mēs pirmoreiz pacelsim Somijas karogu pie NATO galvenās mītnes," teica Stoltenbergs.
Svinīgo ceremoniju Briselē klātienē apmeklēs arī Somijas prezidents Sauli Nīniste, kā arī Somijas aizsardzības un ārlietu ministri.
Finland becomes a Member of NATO on Tuesday, 4 April 2023.
-- TPKanslia (@TPKanslia) April 3, 2023
President @Niinisto will travel to Brussels and attend an accession ceremony at NATO Headquarters. https://t.co/T3qr7NxTXm
Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumu dalībai NATO pagājušogad, neilgi pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā.
NATO valstu līderi pauda atbalstu šim pieteikumam, bet pirms Somijas un Zviedrijas uzņemšanas šo lēmumu vēl vajadzēja ratificēt visām 30 tagadējām NATO dalībvalstīm.
28 no 30 dalībvalstīm to izdarīja salīdzinoši ātri, bet ilgu laiku ar savu piekrišanu vilcinājās Ungārija un Turcija.
Taču pagājušonedēļ gan Ungārijas, gan Turcijas parlamenti beidzot atbalstīja Somijas pieteikumu, tādējādi paverot ceļu Somijas uzņemšanai aliansē.
Zviedrijai droši vien nāksies vēl kādu laiku pagaidīt, jo gan Ungārija, gan Turcija izteikušas iebildumus pret Zviedrijas īstenoto politiku.
Ungārijas valdībai nepatīk Zviedrijas kritika pret premjera Viktora Orbāna īstenoto politiku, savukārt Turcija apgalvo, ka Zviedrija pārāk iecietīgi izturas pret kurdiem, ko Turcija uzskata par teroristiskas organizācijas pārstāvjiem.
Paredzams, ka Turcija jautājumu par Zviedrijas uzņemšanu NATO izlems tikai pēc Turcijas prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 14. maijā.
Zviedrija joprojām cer, ka varēs pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei pirms NATO līderu sanāksmes, kas jūlijā notiks Viļņā.
Somijas uzņemšana NATO ir laba ziņa Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, jo Somija nodrošinās būtisku pienesumu alianses stiprināšanā.
Somijai ir ļoti spēcīgi un labi apbruņoti aizsardzības spēki, ko veido aptuveni 280 000 karavīru un vēl 600 000 rezervistu. Somijas rīcībā arīdzan ir viens no spēcīgākajiem artilērijas arsenāliem Rietumeiropā.
Somija un Zviedrija jau kopš 1994. gada ir bijušas NATO partnervalstis, un to bruņotie spēki regulāri ir piedalījušies kopīgās mācībās ar alianses dalībvalstīm.
Somijas pievienošanās NATO būs nepatīkams pavērsiens Krievijas vadonim Vladimiram Putinam, jo nostiprinās NATO pozīcijas tiešā Krievijas robežu tuvumā.
Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, kā ieganstu minot vēršanos pret NATO ekspansiju, bet tieši šis solis pamudināja Somiju pievienoties NATO un tādējādi Krievijai būs vēl vairāk nekā 1300 km gara robeža ar NATO dalībvalsti, turklāt netālu no Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.
Tāpat kā Baltijas valstis, arī Somija savulaik bija daļa no Krievijas impērijas, bet pagājušā gadsimta 40. gados Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm izdevās nosargāt savu neatkarību un izvairīties no padomju okupācijas. Ziemas karā Somija nosargāja savu neatkarību, bet zaudēja ap 10% teritorijas.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl bija jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Somijas gadījumā to paveikušas visas 30 dalībvalstis, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija.
