Izraēla uz Irānas uzbrukumu varētu atbildēt ar triecieniem pa naftas objektiem

Pēc Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai pieaugušas bažas par plaša konflikta izcelšanos Tuvo Austrumu reģionā, jo Izraēla un ASV solījušas atbildēt uz šo uzbrukumu, un tas varētu notikt jau tuvāko dienu laikā. Izskanējušas ziņas, ka Izraēla varētu vērsties pret Irānas naftas industrijas objektiem, lai Teherānas režīmam atņemtu lielāko ienākumu avotu.

Savukārt starptautiskā sabiedrība Irānas uzbrukumu nosoda un turpina aicināt puses uz pamieru, lai izbeigtu nebeidzamo eskalācijas virpuli, kurā pašlaik ir ierauts šis reģions.

Irāna riskē aizsvilināt visu reģionu

Irāna otrdienas uzbrukumā uz Izraēlu izšāva aptuveni 200 ballistiskās raķetes, kas bija mērķētas uz militārajiem objektiem, piemēram, lidlaukiem. Izraēlas armija vēsta, ka teju visas raķetes pārtvertas un tas izdevies arī ar ASV atbalstu.

 Zināms, ka Irānas raķešu triecienā cietuši vismaz pāris civilie objekti.

Uzbrukumā ir ievainoti pāris cilvēki, bet Rietumkrastā viens gājis bojā, kad viņam uzkritusi raķetes atlūza.

Izraēlas bruņotie spēki arīdzan apstiprinājuši, ka Irānas raķešu uzbrukumos cietuši vairāki objekti aviobāzēs, taču kopumā Irānas triecienu ietekmi uz aviobāzēm Izraēlas armija raksturo kā "neefektīvu".

Kā norāda Irāna, tās uzbrukums bija atbilde uz teroristu līderu nogalināšanu un Izraēlas agresiju Gazas joslā, un triecieniem Libānā pret grupējumu "Hizbullāh". Irānas raķešu uzbrukums Izraēlai ar neslēptu prieku tika uzņemts gan pašā Irānā, gan Gazas joslā un Libānā.

ANO Drošības padome trešdien sasauktā sēdē apspriedīs situāciju. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis notiekošo, norādot, ka šobrīd tiek piedzīvota eskalācija pēc eskalācijas.

Izraēlas ārlietu ministrs Izraels Kacs tikmēr paziņojis, ka Gutērrešs tiek pasludināts par "persona non grata", kam liegta iebraukšana Izraēlā. Šis lēmums tiek skaidrots ar to, ka Gutērrešs neesot pietiekami nosodījis Irānas uzbrukumu Izraēlai, bet tā vietā viņš aizstāvot "teroristus, slepkavas un izvarotājus".

Eiropas Savienības galvenais diplomāts Žuzeps Borels uzsver, ka steigšus nepieciešams pamiers, jo bīstamais uzbrukumu un atriebības cikls draud iziet ārpus kontroles. Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādījis, ka Irāna riskē aizsvilināt visu reģionu un Vācija ar partneriem turpināšot darbu, lai panāktu pamieru.

Izraēla draud atriebties Irānai

ASV vēsta, ka kopā ar Izraēlu apspriež atbildes reakciju uz Irānas uzbrukumu. Izraēlas politiskā un militārā vadība jau uzsvērusi, ka atbilde noteikti sekos.

"Irāna šovakar pieļāva lielu kļūdu un par to samaksās. Irānas režīms nesaprot mūsu apņēmību aizstāvēt sevi un mūsu apņēmību atriebties saviem ienaidniekiem," brīdina Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu.

"Irānas uzbrukums ir smaga un bīstama eskalācija. Tam būs sekas. Mūsu aizsardzības un uzbrukuma spējas ir visaugstākajā gatavības līmenī. Mūsu darbības plāni ir gatavi. Mēs atbildēsim vietā un laikā, ko paši izvēlēsimies saskaņā ar Izraēlas valdības norādījumiem," vēsta Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari.

Pēc šādu ziņu izskanēšanas Irānas armijas Ģenerālštāba vadītājs brīdināja, ka izraēliešu atbildes uzbrukuma gadījumā arī Teherāna uzbruks Izraēlas infrastruktūrai.

Karadarbība var izraisīt naftas cenu kāpumu

Ja Izraēla atbildēs uz Irānas triecienu, jautājums, kad un kā to darīs. Šoreiz atbilde varētu būt plašāka nekā aprīlī, kad simboliski tika uzbrukts Irānas radaru stacijai.

Nav arī skaidrs, kāda varētu būt amerikāņu iesaiste. Ņemot vērā to, ka ASV drīzāk vēlētos atturēties no iesaistes lielos triecienos pa objektiem Irānā, tas savukārt varētu sašaurināt Izraēlas opcijas.

Ja triecieni tiktu vērsti pret militāriem mērķiem, tad to vidū varētu būt raķešu palaišanas vietas, kā arī Irānas komandcentri.

Savukārt ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz Izraēlas amatpersonām, vēsta, ka Izraēla dažu dienu laikā atriebsies par Irānas raķešu uzbrukumu un šī atriebība varētu nozīmēt vēršanos pret naftas ieguves iekārtām Irānā.

Naftas cena jau kāpusi par pāris procentiem, un jāņem vērā, ka Irāna ir septītā lielākā naftas ražotāja pasaulē un trešā lielākā OPEC naftas ražotājvalstu grupas locekle.

Naftas tirgotāji baidās, ka jebkāda militāra eskalācija reģionā varētu ietekmēt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, kas ir galvenais jūras ceļš globālajā naftas tirdzniecībā.

KONTEKSTS:

Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.

Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts.

Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā "Hamās" un "Hizbullāh", kas cīnās pret Izraēlu. Konflikts saasinājās pagājušā gada 7. oktobrī, kad "Hamās" teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai. Kopš tā laika augušas bažas, ka "Hamās" un Izraēlas karš varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā ar Irānas līdzdalību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti