Ir daudzas liecības arī par okupantu sagūstīto Ukrainas karavīru spīdzināšanu.

Biroja pārstāve Liza Trosela informēja, ka no 1. jūnija līdz 31. augustam Ukrainā nogalināti 589 civiliedzīvotāji jeb gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

Ievainoti gandrīz 2700 cilvēki, un daudzās pilsētās, tai skaitā Sumos, Harkivā un Zaporižjā, iznīcināta civilā infrastruktūra – skolas, slimnīcas un pat senioru aprūpes nams.

Eksperti intervēja vairāk nekā 800 abu pušu karagūstekņus, un iegūta informācija, ka Krievijas varas struktūras pakļauj tos sistemātiskai spīdzināšanai. Tiek izmantota elektriskā strāva, liegts miegs, regulāri ir draudi, pazemojoša izturēšanās un pat seksuāla vardarbība. Dokumentēta 10 Ukrainas karagūstekņu nāve.

Informācija neizbrīna, jo arī šonedēļ saņemtas ziņas par jauniem Krievijas armijas gaisa triecieniem pa civiliem mērķiem. Piemēram, otrdien ar vadāmām aviobumbām izpostītas dzīvojamās ēkas Zaporižjas pilsētā, bet naktī uz trešdienu okupantu droni sagrāvuši infrastruktūras objektus Sumu apgabalā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.