Situācija Ukrainas frontē ir bez būtiskām izmaiņām. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji informēja, ka Krievijas armija pie Bahmutas pārgājusi aizsardzībā. Iebrucēji vienlaikus koncentrē spēkus Kupjanskas virzienā.
Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis informēja, ka novērota būtiska visu ienaidnieka aktīvo darbību samazināšanās.
Tomēr palielinās apšaužu skaits ar smagajiem ieročiem, galvenokārt artilēriju un mīnmetējiem. Turpinās arī privātā militārā grupējuma "Vagner" kaujinieku nomaiņa ar Krievijas regulārās armijas daļām.
Tikmēr Austrumu spēku grupas pārstāvis Serhijs Čerevatijs informēja, ka okupanti koncentrē spēkus Kupjanskas virzienā. Ienaidniekam esot lielas problēmas veidot nopietnus armijas grupējumus, un šajā frontes sektorā koncentrētas gaisa desantnieku un moto-strēlnieku vienības, kā arī teritoriālais karaspēks, un "tautas milicijas" vienības. Pretinieks cenšas būt aktīvs, taču saņem spēcīgu pretsparu.
Vairākas valstis sola Ukrainai piegādāt "Patriot" sistēmas
Vairāku valstu premjerministri solījuši Ukrainai piegādāt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis par to paziņoja Moldovas galvaspilsētā, Eiropas politiskās kopienas samitā. Pašai Polijai gan neesot pietiekami daudz "Patriot" sistēmu, tāpēc tā nevar tās nodot Ukrainai.
Nīderlandes un Polijas premjerministri samitā Moldovā arī paziņoja par savu valstu nodomu apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar iznīcinātājiem F-16. Jau esot sastādīts grafiks šīm apmācībām. Apmācība notiks kopā ar Dāniju, Beļģiju un Lielbritāniju.
Eksperti pieļauj, ka bez F-16 Ukraina no vairākām valstīm varētu saņemt arī "Eurofighter" lidmašīnas, kā arī iznīcinātājus "JAS 39 Gripen" no Zviedrijas.
Nīderlandes valdība arī vēlas iegādāties desmitiem "Leopard 1" tanku tālākai pārvietošanai uz Ukrainu. Par to ziņoja Nīderlandes televīzijas tīkls NOS, atsaucoties uz avotiem Hāgā. Tika atzīmēts, ka par piegādātāju varētu kļūt Šveices uzņēmums. Tajā pašā laikā, lai iegādātos aprīkojumu, jāsaņem Šveices valdības atļauja. Kā raksta Nīderlandes mediji, šveicieši joprojām ir atturīgi.
Šveice atturīga par Šveicē ražotu ieroču nodošanu Ukrainai
Lai gan Šveice ir pievienojusies bloka sankcijām pret Maskavu, tā ir izrādījusi mazāku elastību savas militārās neitralitātes jautājumā.
Šveices parlamenta apakšpalāta 1. jūnijā nobalsoja pret priekšlikumu atļaut Šveicē ražotu ieroču nodošanu Ukrainai.
Šveice ilgstoši ievēro labi bruņotu militāro neitralitāti, un tajā pastāv obligātais karadienests vīriešiem. Deputāts Žans Liks Adors no populistiskās labējās Šveices Tautas partijas, kas ir lielākā partija Nacionālajā padomē, paziņoja, ka iniciatīvas pieņemšana par ieroču nodošanu nozīmētu neitralitātes pārkāpšanu. Šveice ir noraidījusi tādu valstu kā Vācija, Spānija un Dānija pieprasījumus, norādot uz savu Kara materiālu likumu, kas aizliedz jebkādu reeksportu, ja saņēmējvalsts ir iesaistīta starptautiskā bruņotā konfliktā.
Zelenskis: Ukraina gatavo miera samitu
Moldovā notiekošā Eiropas politiskās kopienas samita norisi komentēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš norādīja, ka samita pirmā diena izmantota maksimāli, lai tuvinātu teroristu sakāvi. Viņš skaidroja, ka Ukraina gatavo jaunus aizsardzības risinājumus – tas attiecas uz pretgaisa aizsardzību, aviāciju un virzību uz zemes.
NATO samitam Viļņā Ukraina gatavo drošības garantiju paketi savai valstij ceļā uz aliansi. Tāpat Ukraina dara visu, lai tuvinātu Eiropas Savienības politisko lēmumu par Ukrainas dalību blokā. Zelenskis sacīja, ka Ukraina gatavo miera samitu, pamatojoties uz Ukrainas miera formulu.
Saistībā ar aresta orderi Putinam varētu pārcelt BRICS samitu Dienvidāfrikā
Savukārt Dienvidāfrikas galvaspilsētā Keiptaunā 1. jūnijā sanāksmē tikās tā dēvēto BRICS valstu diplomāti. Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas ārlietu ministri sanāksmē norādīja, ka grupa ir atvērta pret jaunu dalībnieku uzņemšanu, jo bloks vēlas iegūt plašāku balsi starptautiskajā arēnā un "līdzsvarot" globālo kārtību. Kā norādīja Indijas ārlietu ministrs Subrahmanjams Džaišankars, sanāksmei ir jāraida spēcīgs vēstījums, ka pasaule ir daudzpolāra, ka tā atjauno līdzsvaru un ka ar vecajiem paņēmieniem nevar risināt jaunas situācijas. Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs lielījās, ka BRICS valstu saimei it kā vēlas pievienoties ducis valstu.
Sanāksme notiek pirms BRICS samita, kas gaidāms augustā, tomēr Dienvidāfrikai kā šī samita rīkotājai radušās problēmas. Tā uz samitu uzaicinājusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī Brazīlijas, Indijas un Ķīnas līderus. Tomēr Starptautiskā krimināltiesa izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi. Tā kā Dienvidāfrika ir tiesas dalībvalsts, tai būs pienākums pildīt aresta orderi, ja Putins ieradīsies valstī. No šīs iespējamības, kā noprotams, tā cenšas izvairīties.
Kā norādīja avoti, Dienvidāfrikas Republika apsver samita pārcelšanu uz citu valsti, lai šādi izvairītos no dilemmas saistībā ar aresta orderi.
Valdība apsver iespēju lūgt samita rīkošanu uzņemties Ķīnai vai kaimiņvalstij Mozambikai, sacīja avoti, norādot, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos. Saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina gatavo savu pretuzbrukumu.
