Panorāma

Rīgas dobēs – Patmalnieces glezna un Dziesmu svētku noskaņa

Panorāma

Pierobežā septiņu skolu vietā viena?

Moldovā – cīņa par drošību, prātiem un sirdīm

REPORTĀŽA. Moldovā notiek cīņa par iedzīvotāju sirdīm un prātiem

Moldova ar tās 2,6 miljoniem iedzīvotāju pirms gada kopā ar Ukrainu kļuva par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti. Taču tā joprojām tiek uzskatīta par ļoti ievainojamu. Moldovā ir liela Krievijas ietekme, un valsts iespējas sevi aizstāvēt Krievijas uzbrukuma gadījumā nebūtu lielas.

Moldovā ir jūtamas Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas – beigušās lētās Krievijas gāzes piegādes, bet ieradušies ap 80 000 bēgļu no Ukrainas. Tomēr, kopš Krievijas karakuģi vairs neapdraud stratēģiski svarīgo Ukrainas ostas pilsētu Odesu, moldāvi vairs neuztraucas, ka Moldova pēc Ukrainas varētu būt nākamais Krievijas agresijas mērķis.

"Pagaidām visi cenšas par to nedomāt un nerunāt," stāsta Kišiņevas iedzīvotāja Ņina.

"Sākumā, kad sākās karadarbība, bija vispārēja nervozitāte – daudzi pat brauca prom, jo baidījās. Tagad viss norimis," spriež Igors.

Taču moldāvi apzinās, ka Moldovas aizsardzības spēki ir ļoti vāji, jo tikai pavisam nesen tajos sākts investēt. Moldovas iepriekšējās prokrieviskās valdības paļāvās uz Moldovas neitralitāti.

"Moldovai ir pārāk maz spēju, lai aizsargātu sevi no konvencionāla uzbrukuma," atzīst domnīcas "Eiropas Politikas un reformu institūts" vadītājs Julians Groza.

Taču Krievijas sāktais karš Ukrainā ir devis milzīgu uzrāvienu Moldovas virzībai uz Eiropas Savienību.

"Viennozīmīgi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā paradoksālā kārtā ir palīdzējis Moldovai. Protams, tas vienlaikus traucējis Moldovai, jo sekas tam bijušas arī milzīgā bēgļu plūsma. Taču jāatzīst, ka Eiropas integrācijai tas ir palīdzējis," spriež Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks.

Līdz ar jaunu uzrāvienu ceļā uz Eiropu pieaugusi arī Krievijas vēlme noturēt Moldovas daudznacionālo un dažādi noskaņoto sabiedrību savā ietekmes lokā.

"Krievija joprojām šeit, Moldovā, ir spēcīga. Moldova šobrīd cīnās par labāku likumdošanu, lai cīnītos pret šo Krievijas propagandu. Bet tas nebūs dienu vai mēnešu jautājums. Tas parasti aizņem gadus," secina Rumānijas televīzijas žurnālists Moldovā Madalins Neksutu.

Cīņa par moldāvu prātiem un sirdīm tagad rit pilnā sparā. ES tikko paziņojusi par īpašas misijas izveidi Moldovā, lai to stiprinātu krīzes vadībā, noturībā pret hibrīddraudiem, tostarp kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

Eiropas Savienības atbalstītāju mītiņš Kišiņevā ar ES un Moldovas karogiem
Eiropas Savienības atbalstītāju mītiņš Kišiņevā ar ES un Moldovas karogiem

Eiropas Savienības simbolika te ir redzama daudzviet, bet pat Kišiņevā, nemaz nerunājot par autonomo Gagauziju un separātisko Piedņestru, ne visi ir pārliecināti, ka tieši Eiropa, nevis Krievija, ir Moldovas labākais draugs.

"Mēs esam veci, nezinām. Mēs esam pieraduši dzīvot ar Krieviju," stāsta sirmgalve Paraskovija, kuras vīrs bijis no Latvijas.

"Mīlu gan Krieviju, gan Eiropu. Es nevaru izvēlēties un pateikt – tie ir labi, bet šie slikti. Es domāju, ka labāk ir neitrāli un ar mīlestību," uzskata Kišiņevas iedzīvotāja Ludmila.

Skaitļi gan liecina, ka Eiropa, nevis Krievija, ir lielāks atbalsts Moldovas ekonomikai. Divas trešdaļas Moldovas eksporta iet uz ES valstīm, bet uz Krieviju – 13 reizes mazāk.

"Protams, Krievija caur saviem satelītiem jeb sadarbības partneriem noteikti mēģina ietekmēt arī politisko telpu, caur atsevišķām partijām – vai nu tā būtu Šora partija, vai tā būtu sociālistu partija – mēģina virzīt uz priekšu savas intereses arī politiskajā lauciņā," norāda Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.

Visi atzīst, ka Moldova ir ļoti trausla un ievainojama valsts. Kamēr pie varas ir esošā proeiropeiskā valstība, tās uzsāktais kurss uz Eiropu turpināsies. Taču ja šī valdība krīt vai Krievijai izdodas iekarot vairāk moldāvu prātus un sirdis, viss vēl var mainīties.

"Iedomājieties, kas būtu šeit noticis, ja šo valsti joprojām vadītu Krievijas ielikteņi, kā tas bija 2000. gados, līdz 2020. gadam.

Moldova būtu kļuvusi par otru Baltkrieviju, un Krievija to izmantotu kā placdarmu pret Ukrainu," spriež Groza.

Tāpēc Moldovā ne tikai valdībai, bet iedzīvotājiem svarīgi redzēt ieguvumus, ko dotu virzība uz ES, jo daļa tos pagaidām nav gatavi pamanīt.

KONTEKSTS:

Moldovā kopš 2020. gada decembra pie varas ir prezidente Maija Sandu, kas par savu mērķi pasludinājusi Moldovas uzņemšanu ES. Pirmais solis tika sperts 2022. gada vasarā, kad Moldova līdz ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu.

Moldovas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas brīdinājusi Moldovu "neatkārtot Ukrainas kļūdas". Maskavas retorika palielinājusi bažas, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.

Krievija jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Kišiņevas varai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti