Jaunā ES partnerības misija Moldovā sniegs palīdzību cīņā ar kiberuzbrukumiem, kas, pēc Mažeika teiktā, ir būtiska problēma. "Piemēram, pagājušā gada augustā pret Moldovas iestādēm tika vērsts lielākais kiberuzbrukums, kāds ir bijis Moldovas vēsturē. Līdz ar to šādi draudi tiešām pastāv," teica ES vēstnieks Moldovā.
Taču šī nav vienīgā lieta, ar ko nodarbosies jaunā ES partnerības misija. Tā valstij palīdzēs arī cīņā ar hibrīddraudiem, kā arī "ārvalstu nelabvēlīgo mediju ietekmi".
"Šīs visas ir jomas, kur Moldova saskaras ar problēmām, jo valsts noturība joprojām ir ne īpaši augstā līmenī,
jo valsts struktūras ir tikušas novājinātas, tajā skaitā ar to, ka cilvēkresursu ir maz, viņi ir vāji atalgoti, un ir problēmas, ar kurām viņi nav saskārušies. Šis viss apstākļu kopums palīdzēja dalībvalstīm izšķirties par šādas jaunas misijas izveidi," sacīja Mažeiks.
Viņš norādīja, ka ES palīdzēs Moldovai minētajās jomās gan ar padomu, gan citādi, tostarp ar finansējumu.
Kopš pirmās krīzes sākuma – 2021. gada rudens – ES Moldovas vajadzībām mobilizējusi 1,2 miljardus eiro. Šī visa nauda gan nav piešķirta.
Palīdzība ietver arī 80 "Frontex" virsnieku nosūtīšanu uz Moldovu robežas sargāšanai.
ES fokusa joma atbalsta sniegšanā Moldovā ir enerģētika. Vēl pirms pusotra gada Moldova pilnībā bija atkarīga no Krievijas gāzes, bet ar ES atbalstu Moldova nonākusi situācijā, kad tā var bez šī Krievijas resursa iztikt, teica Mažeiks.
Savukārt otra ES fokusa joma Moldovā ir tieslietu reforma. Valstī daudzu gadu garumā smaga tēma ir sistēmiskā korupcija, un ES atbalstīja to, "lai šī sistēma tiktu iztīrīta" un lai tas notiktu pakāpeniski, pareizi un likuma ietvaros
Vienlaikus Mažeiks atzīmēja, ka Moldovā nav tādas jomas, kurās ES nebūtu iesaistīta.
"Agrāk es būtu teicis, kas mēs neesam iesaistīti aizsardzības jomā, bet nu jau gadu kā mēs esam iesaistīti arī tur, būtībā pagājušo gadu dubultojot Moldovas aizsardzības budžetu, jo aizsardzības joma ļoti daudzus gadus bija atstāta novārtā," teica ES vēstnieks Moldovā.
KONTEKSTS:
Moldovā kopš 2020. gada decembra pie varas ir prezidente Maija Sandu, kas par savu mērķi pasludinājusi Moldovas uzņemšanu ES. Pirmais solis tika sperts 2022. gada vasarā, kad Moldova līdz ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu.
Moldovas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas brīdinājusi Moldovu "neatkārtot Ukrainas kļūdas". Maskavas retorika palielinājusi bažas, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.
Krievija jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Kišiņevas varai.
