Francijā, kur jau ilgu laiku nerimst protesti pret apstiprināto pensiju sistēmas reformu, protesti izvērtās vardarbīgās sadursmēs. Policija ziņo, ka pilsētu ielās izgāja apmēram 782 tūkstoši cilvēku, bet galvaspilsētā – 112 tūkstoši.
Parīzē radikālie protestētāji apmētāja policistus ar dažādiem priekšmetiem un izsita logus uzņēmumiem. Drošības spēki atbildēja ar asaru gāzi un ūdens lielgabaliem.
Tikmēr Vācijā pasākumi noritēja ar lozungu "Nesalauztā solidaritāte", un to dalībnieki aicināja nodrošināt sociālo taisnīgumu un taisnīgas algas. Mītiņā Koblencas pilsētā piedalījās arī sociāldemokrātus pārstāvošais kanclers Olafs Šolcs, kurš akcentēja apmācību programmu nozīmi, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu.
Savukārt Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bija parasta darba diena. Vairāki aptaujātie iedzīvotāji atgādināja, ka 1. maijs atsauc atmiņā padomju laikus, ko daudzi ukraiņi vēlas aizmirst. Citi gan atgādināja par notiekošo karu ar Krievijas iebrucējiem, kas liek uz daudzām lietām lūkoties citādāk.
KONTEKSTS:
Francijas valdība iecerējusi pensiju reformu, paaugstinot pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
Valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas normu, izšķīrās nepopulāro likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsauca gan parlamenta deputātu, gan sabiedrības sašutumu, tomēr valdība izturēja pēc tam ierosināto neuzticības balsojumu.