ES dalībvalstu vēstnieki 25. septembrī Briselē vienojās atdalīt Albānijas un Ziemeļmaķedonijas pievienošanās ES procesus, kā arī 15. oktobrī formāli uzsākt iestāšanās sarunas ar Albāniju.
Eiropas Komisijas pārstāve Ana Pisonero, komentējot dalībvalstu lēmumu, sacīja, ka abu valstu turpmākais ceļš uz pievienošanos ES, visticamāk, noritēs atšķirīgos tempos.
"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra – Eiropas Komisija cer pēc iespējas drīzāk uzsākt iestāšanās sarunas ar Albāniju, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju, tiklīdz tā būs izpildījusi attiecīgos kritērijus, par kuriem ir vienojusies Eiropas Savienības Padome," sacīja Pisonero.
Albānija bija kļuvusi par Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas strīda ķīlnieci
Savulaik Brisele lēma, ka Albānijas un Ziemeļmaķedonijas pievienošanās process ES noritēs vienlaicīgi, un jau 2022. gadā vajadzēja sākties iestāšanās sarunām. Taču tas nenotika Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas strīdu dēļ, tādējādi padarot Albāniju par ķīlnieci.
ES pagājušās nedēļas lēmums ir labas ziņas Albānijai, bet kārtējā vilšanās Ziemeļmaķedonijai, kas ne pirmo reizi saskaras ar nopietniem šķēršļiem savā ceļā uz pievienošanos ES.
2018. gadā valstij pat nācās mainīt savu nosaukumu no Maķedonijas uz Ziemeļmaķedoniju, lai Grieķija noņemtu veto kaimiņvalsts uzņemšanai NATO un ES.
Ziemeļmaķedonija ir ierauta ilgstošā strīdā arī ar Bulgāriju par vēsturi, valodu un kultūru. 2022. gada jūlijā ar toreiz ES prezidējošās dalībvalsts Francijas starpniecību Skopje un Sofija vienojās par kompromisu, kas paredzēja, ka Ziemeļmaķedonija savā pamatlikumā ierakstīs bulgārus kā vienu no valsti veidojošajām minoritātēm. Ja Skopje izpildītu šo prasību, tad Bulgārija atceltu veto Ziemeļmaķedonijas uzņemšanai ES.
Ziemeļmaķedonijas iepriekšējā kreisi centriskā valdība bija gatava izpildīt Bulgārijas prasības, taču tā nespēja iegūt nepieciešamo balsu vairākumu parlamentā, lai veiktu izmaiņas konstitūcijā.
Skopje protestē pret Sofijas "diktātu"
Šogad maijā Ziemeļmaķedonijā pie varas nāca konservatīvais premjerministrs Hristijans Mickoskis, kurš paziņoja, ka viņa valdība veiks izmaiņas konstitūcijā tikai pēc tam, kad Bulgārija būs piekritusi Ziemeļmaķedonijas uzņemšanai ES.
Pēc ES lēmuma sadalīt Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pievienošanās procesus Mickoskis paziņoja, ka ir negodīgi sasaistīt viņa valsts iestāšanās procesu ES ar Bulgārijas prasībām. Viņš to nosauca par "diktātu", kam Ziemeļmaķedonija nepakļausies.
"Pietiks izmantot dubultstandartus, lai izdarītu spiedienu uz šo nelielo valsti Balkānu centrā. Pietiek! Tas nav saistīts ar Eiropas vērtībām. Viņi izdara spiedienu uz mums, bet nu tam ir jāpieliek punkts. Mēs esam gatavi, mēs vēlamies pievienoties Eiropas Savienībai, sākt iestāšanās sarunas. Kur ir problēma mūsu priekšlikumā, ka izmaiņas konstitūcijā tiktu pieņemtas laikā, kad Bulgārijas parlaments ratificēs mūsu uzņemšanu Eiropas Savienībā? Kur ir problēma, ja ir godīgi nodomi? Acīmredzot kādam nav godīgu nodomu," teica Mickoskis.
Orbāns paudis atbalstu Ziemeļmaķedonijai
Premjeram pievienojās arī Ziemeļmaķedonijas prezidente Gordana Siljanovska-Davkova. "No mūsu Eiropas un stratēģiskajiem partneriem mēs sagaidām sapratni un godīgu un taisnīgu sarunu procesa par dalību Eiropas Savienībā atbloķēšanu, noraidot dubultstandartus un respektējot mūsu pašu principus un vērtības, kas nostiprinātas konstitucionālajos pamatdokumentos," sacīja prezidente.
Savukārt Bulgārijas politiskajās aprindās ES lēmumu vērtēja pozitīvi. Bijušais premjerministrs Kirils Petkovs paziņoja, ka Bulgārijas strīdā ar Ziemeļmaķedoniju visa Eiropas Savienība ir Sofijas pusē.
Tomēr ir viens izņēmums. Pašreiz prezidējošās ES dalībvalsts Ungārijas premjers Viktors Orbāns pagājušajā nedēļā vizītes laikā Skopjē paziņoja, ka ES grauj Ziemeļmaķedonijas nacionālo lepnumu. Orbāns arī piedāvāja kļūt par starpnieku Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas domstarpību risināšanai.
