"No 2024. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim ir iesaucami karadienestā Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas nav rezervē un ir pakļauti karaklausībai – 133 000 cilvēku," teikts dokumentā.
Putins arī pavēlēja atvaļināt no karadienesta karavīrus, jūrniekus un seržantus, kuru iesaukšanas periods ir beidzies.
Putina parakstītais dekrēts tika publicēts pirmdien un stājās spēkā publicēšanas dienā.
Krievijas armija zaudē daudz karavīru karā Ukrainā, tāpēc armijas vadība mudina Putinu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.