Rinkēvičs uzsvēra, ka Ungārijas valdības lēmums atļaut bez drošības pārbaudēm ieceļot valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem rada nopietnus riskus: "Mēs zinām, ka ir bijuši mēģinājumi veidot un izpildīt provokācijas Eiropas Savienības teritorijā – dažāda veida dedzināšanas. (..) Jā, tas ir nopietni."
Viņš pastāstīja, ka Latvijas ārlietu un iekšlietu ministri jau rīkojas Eiropas Savienības (ES) institūcijās, lai panāktu jautājuma skatīšanu bloka iekšlietu ministru padomē par Šengenas zonas noteikumu ievērošanu.
"Es gan nebūtu tik naivs un emocionāls, lai teiktu, ka Ungāriju var izslēgt no Eiropas Savienības vai NATO.
Tāda mehānisma nav. Bet ierobežot Ungārijas dalību Šengenas zonā kā vienu no būtiskiem līdzekļiem, ja Ungārijas politika nemainās, tas ir tas, pie kā Latvijai un līdzīgi domājošām valstīm būs jāstrādā. Šis darbs ir sācies," sacīja prezidents.
Turklāt ES un NATO pašlaik nebūtu atbalsta radikāliem soļiem attiecībā pret Ungāriju.
Līdzīgi, komentējot Ungārijas rīcību, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda, ka tai būtu jāapsver iespēja pievienoties citām aliansēm, jo pašlaik tā nav uzskatāma par uzticamu sabiedroto Eiropas Savienībā un NATO.
