Francijas un Vācijas līderiem atšķirīgi viedokļi par Ukrainas pievienošanos NATO

NATO ārlietu ministri ceturtdien, 1. jūnijā, tiekas neformālā sanāksmē Oslo. Viens no sarunu tematiem ir Ukrainas uzņemšana NATO un tas, kā padziļināt alianses attiecības ar Kijivu, vienlaikus aliansē pagaidām to neuzņemot. Francija centās panākt, lai tiktu noteikts konkrēts ceļš jeb vadlīnijas, kas saistāmas ar Ukrainas pievienošanos NATO. Tikmēr Vācija aicināja būt piesardzīgākiem.

Francijas un Vācijas līderiem atšķirīgi viedokļi par Ukrainas pievienošanos NATO
00:00 / 00:42
Lejuplādēt

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Rietumus piedāvāt Ukrainai "taustāmas un ticamas" drošības garantijas.

Tikmēr Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādīja, ka NATO nevar diskutēt par tādu jaunu dalībvalstu uzņemšanu, kas ir kara vidū.

Kopīgā paziņojumā 20 valstu, tostarp gan Francijas, gan Vācijas, parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji ceturtdien aicināja NATO un tās dalībvalstis Viļņas samitā jūlijā sniegt skaidras vadlīnijas Ukrainas ceļam uz dalību aliansē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja sniegt skaidrus signālus par ceļu uz NATO, taču viedokļi atšķiras par to, cik konkrētiem jābūt alianses locekļiem, nosakot tālāko procesu.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pūlas panākt vienotu nostāju saistībā Ukrainas centieniem pievienoties aliansei, uzsverot, ka Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti. 

"Mūsu atbalsts Ukrainai būs viens no galvenajiem jautājumiem, kas šodien tiks apspriests. Kā uzturēt un palielināt atbalstu, kā arī to, kā risināt Ukrainas centienus pievienoties NATO. Un es vēlos uzsvērt, ka visi sabiedrotie piekrīt, ka NATO durvis ir atvērtas, kā mēs to demonstrējām ar Somiju un Zviedriju.

Un visi sabiedrotie bija vienisprātis, ka Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti, un visi sabiedrotie bija vienisprātis, ka NATO un Ukrainai ir jāizlemj, kad ir īstais laiks, nevis Maskavai jālemj par NATO paplašināšanos," sacīja Stoltenbergs.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda, ka sanāksme palīdzēs izlīdzināt sabiedroto domstarpības pirms jūlijā gaidāmā Viļņas samita.

"Mēs redzam, ka Ukraina 14 gadus gaidīja atbildi no NATO un vēl nav to saņēmusi. Līdz šim brīdim ir pārcietusi divus iebrukumus. Un es domāju, ka ir pēdējais laiks reāli apsēsties un rast ļoti, ļoti konkrētu atbildi par to, kā Ukraina tuvosies NATO un kādu dienu kļūs par alianses dalībvalsti," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Savukārt Saeima aicināja NATO pieņemt lēmumu par Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē un formulēt konkrētus uzdevumus ātrai Ukrainas integrācijai aliansē.

Paziņojumu "Par atbalstu Ukrainai Viļņas samitā" ceturtdien, 1. jūnijā, atbalstīja 88 Saeimas deputāti, bet pret bija 10 parlamentārieši no partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas.

Saeima uzsver, ka Ukraina ir neatgriezeniski uzņēmusi kursu uz eiroatlantisko integrāciju, un

atbalsta Ukrainas pilntiesīgu iekļaušanos Ziemeļatlantijas aliansē, tiklīdz apstākļi to ļaus.

KONTEKSTS:

NATO samits šogad notiks Viļņā 11.–12. jūlijā, un viens no galvenajiem jautājumiem tajā būs saistīts ar Ukrainas nākotni aliansē. 

Ukraina vēlas paātrinātu uzņemšanu aliansē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti