"Kad 1945.gadā sabiedrotie izvēlējās vietu tiesai pār nacismu, viņi apstājās pie Nirnbergas. Jo tur tika kaldināta noziedzīgā ideoloģija. Kad mēs izvēlēsimies vietu tiesas procesam, Buča būtu jāapsver kā viens no variantiem. Galu galā tieši šeit, kā uzsvēra Ukrainas prezidents, pirmo reizi atklājās visa Putina režīma un Krievijas okupācijas noziedzīgā būtība," paziņoja Šmihaļs.

Pēc viņa teiktā, Krievijai un tās vadībai ir jāsamaksā par nodarīto ļaunumu: "jāmaksā ar brīvību, jāmaksā ar līdzekļiem, jāmaksā ar izstumtās valsts statusu".

Kā norādīja Šmihaļs, ir vajadzīgas arī spēcīgas sankcijas, lai neatkārtotos jaunas Bučas, un Krievijai beigtos resursi karadarbībai.

Krievijas karspēks pērn 31.martā nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā atkāpās no Kijivas ziemeļrietumu piepilsētas Bučas. 2.aprīlī medijos parādījās pirmās ziņas par atbrīvotajā pilsētā atrastajiem līķiem civilā apģērbā. Daļai uz ielas nogalināto cilvēku bija aiz muguras sasietas rokas.

Dažas dienas pēc Krievijas karaspēka padzīšanas, apmeklējot Buču, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tur redzēto raksturoja kā genocīdu.

Gadu pēc pilsētas atbrīvošanas Bučā turpinās atjaunošanas darbi, un vietējie atzīst, ka "sāpes rimst" un viņiem ir "jāturpina dzīvot".

Ukraina un tās sabiedrotie, pamatojoties uz videomateriāliem un aculiecinieku teikto, Krievijas karavīrus apsūdz par Bučā pastrādātiem kara noziegumiem.

Ukrainas prokuratūra paziņojusi, ka Bučā krievi noslepkavojuši vismaz 1400 civiliedzīvotāju. Ukrainas varasiestādes noskaidrojušas vairāku desmitu par noziegumiem atbildīgo Krievijas karavīru personības.

Buču ir apmeklējušas daudzas ārvalstu amatpersonas, kas ieradušās Kijivā.

Ukraina pieprasa īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas līderu tiesāšanai.

Tikmēr Starptautiskā krimināltiesa (SKT) šogad martā izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanas orderi saistībā ar nelikumīgu Ukrainas bērnu deportēšanu. SKT galvenais prokurors Karims Hans Ukrainu ir atzinis par "nozieguma vietu".