Panorāma

Rīgā ceļ jaunu psihiatrijas un narkoloģijas dienas stacionāru

Panorāma

Pieminekļu padome nolemj pārvietot vairākus Rīgas pieminekļus

Krievija pārņem ANO Drošības padomes prezidentūru

Krievija pārņem ANO Drošības padomes vadību; Ukraina to dēvē par jauna absurda līmeni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Laikā, kad Krievija turpina Ukrainā savu uzsākto karu, bet Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdots aresta orderis par kara noziegumiem, Krievija no sestdienas, 1. aprīļa, uz mēnesi uzņemsies vadību ANO Drošības padomē. Šādos apstākļos Krievijas vadība pār padomi, kuras uzdevums ir "saglabāt starptautisko mieru un drošību", daudziem šķiet absurda, jo īpaši Ukrainai. Pēdējo reizi Krievija ANO Drošības padomes vadību rotējošā kārtībā pārņēma pagājušā gada februārī, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.  

ĪSUMĀ:

  • Krievija vienu mēnesi vadīs ANO Drošības padomi.
  • Šī ir pirmā reize, kad ietekmīgo organizāciju vadīs valsts, kuras līderis apsūdzēts kara noziegumu pastrādāšanā.
  • Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdots aresta orderis par kara noziegumiem.
  • ANO Drošības padomes uzdevums ir novērst un risināt konfliktus.
  • Taču tieši Krievija uzbruka Ukrainai un turpina karu.
  • Ukraina ir ļoti sašutusi par situāciju Apvienoto Nāciju organizācijā.
  • Ukrainas Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba Krievijas vadošo lomu ANO Drošības padomē nosaucis par sliktu joku.

Krievija pārņem ANO Drošības padomes vadību; Ukraina to dēvē par jauna absurda līmeni
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

Pienākusi Krievijas kārta ieņemt vadošo lomu ANO Drošības padomē – šī ir pirmā reize, kad ietekmīgo organizāciju vadīs valsts, kuras līderis apsūdzēts kara noziegumu pastrādāšanā. 

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba to nosaucis par sliktu joku: "Krievijas prezidentūra ANO Drošības padomē sākas 1. aprīlī. Es nevaru iztēloties sliktāku 1. aprīļa joku. Valsts, kura sistēmiski pārkāpj fundamentālus starptautiskās drošības noteikumus, vadīs organizāciju, kuras vienīgā misija ir sargāt starptautisko drošību."

Šī loma ir galvenokārt tikai procesuāla, un padomes prezidentam jāpaliek neitrālam. Taču ASV uzskata, ka Maskava turpinās izmantot savu vietu pie padomes galda, lai izplatītu dezinformāciju un attaisnotu savu rīcību Ukrainā.

Padomes prezidentūru ik mēnesi alfabētiskā secībā uzņemas kāda no 15 padomes dalībvalstīm. Drošības padomē ir piecas pastāvīgās dalībnieces – Krievija, ASV, Ķīna, Lielbritānija un Francija – un vēl 10 valstis, kas piedalās rotējošā kārtībā.

Krievijas pastāvīgā biedra statuss ļauj tai likt veto Drošības padomes rezolūcijām, ko tā arī izmantojusi, bloķējot visas rezolūcijas, kas pieprasījušas izbeigt karu Ukrainā.

Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau pagājušogad aicināja reformēt vai vispār likvidēt šo organizāciju vai vismaz atņemt Krievijai dalībvalsts statusu.

"Teroristu valsts nevar piedalīties nekādā balsojumā, kas skar viņu agresiju. Tas ir strupceļš, kad kara uzsācējs bloķē jebkādus ANO drošības padomes centienus pildīt savu mandātu.

Tas ir nonsenss, ka dalībniekam, kurš izvērš karu, ir veto tiesības. Mums ir jāizved pasaule ārā no šī strupceļa. Starptautiskie teroristi nevar mūs turēt gūstā," sacīja Zelenskis.

Pastāvīgo biedru statusu ieņem valstis, kurām bija lielākā vara pēckara periodā, kad šī organizācija tika izveidota. Tolaik krēslu pie padomes galda ieņēma PSRS. Ukraina uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija to pārņēmusi neleģitīmā veidā. Tomēr ASV paudušas, ka ANO harta nepieļauj kādas valsts izraidīšanu no padomes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti