Pagājušā gada vasarā, kad Ukraina un Moldova saņēma ES kandidātvalsts statusu, Gruzijai tika vien "Eiropas perspektīva" un 12 punktu mājasdarbs, kas jāizpilda līdz šā gada beigām.
Valdība piekāpās protestētājiem
"Mēs esam Eiropa!" pie Gruzijas parlamenta skandēja protestētāji, galvenokārt jaunieši, kuri iebilda pret tā saukto "ārvalstu aģentu likumu", kurš Gruzijā tika saukts par "Krievijas likumu", jo pēc sava gara vairāk atbilst vārda brīvību ierobežojošam likumam Krievijā, nevis Eiropas Savienības vērtībām.
Protestu rezultātā valdošā partija "Gruzijas sapnis" piekāpās, likums tika atcelts. Taču sabiedrībā joprojām ir liela neticība, vai "Gruzijas sapnis" patiešām virzīs valsti Eiropas, nevis Krievijas virzienā.
"Šis ir kritisks brīdis, lai Gruzija līdz gada beigām saņemtu kandidātvalsts statusu. Pat runas par šāda veida likumu šobrīd ir ļoti sāpīgas. Tādēļ mēs visticamāk turpināsim protestēt, lai kļūtu par daļu no Eiropas," stāsta protestu dalībnieks Luka.
"Šī jauniešu paaudze ir tā, kas aizvedīs Gruziju atpakaļ uz tās dabisko vidi – brīvo Eiropu. Bet kamēr mums pie varas ir režīms, kurš pēc savas dabas ir putinisks, kurš Rietumu sabiedrību redz kā savu ienaidnieku, bet Putinu kā savu draugu, tikmēr mēs galīgi neesam drošībā," atzīst opozīcijas partijas "Eiropeiska Gruzija" vadītājs Giga Bokerija.
Lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta integrāciju ES
Gruzijai vēl nav ES kandidātvalsts statusa, taču kā apliecinājums vēlmei tādu iegūt jau tagad pie Administrācijas ēkas Tbilisi un citām iestādēm plīvo ES karogi.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Gruzijas kļūšanu par ES dalībvalsti atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju.
"Tam ir liels atbalsts sabiedrībā. Mums Gruzijā ir grūti vienoties par daudziem jautājumiem. Bet integrācija ES ir viena no retajām lietām, par ko visa valsts ir vairāk vai mazāk vienota," spriež Gruzijas Atvērtās sabiedrības fonda pārstāvis Vano Čhikvadze.
Tomēr burtiski pāris dienas pēc lielajiem protestiem, kuru rezultātā parlaments atteicās no "ārvalstu aģentu likuma", Tbilisi ielās izgāja konservatīvā telekanāla "Alt-info" sapulcinātie eiroskeptiķi. Sapulcējušies pie parlamenta, viņi norāva un sadedzināja ES karogu.
Cita telekanāla "Mtavari Arkhi TV" žurnālists Tengizs Gogotišvili stāsta, ka "Alt-info" ir televīzijas kanāls, kas izveidojis savu politisku partiju, kura gan nav oficiāli reģistrēta kā politiskā partija, bet uzņēmums.
"Ja jūs atceraties partiju "Alternatīva Vācijai" tad šī pēc savas būtības ir tieši tāda pati. Aiz tā stāv uzņēmējs Konstantīns Morgošija, kuram ir bizness Krievijā. Viņi izmanto pareizticīgo jūtas un prokrievisko padomju sentimentu, lai uzrunātu sabiedrības vecāko daļu, kuriem ir nostaļģija pēc padomju laikiem un to sabiedrības daļu, kuriem, teiksim tā, nav īpaši laba izglītība."
"Bet patiesībā aiz tā stāv valdība, kas protestos pret tā saukto "krievu likumu" zaudēja kontroli ielās un līdz ar to – iespēju iebiedēt cilvēkus. Šobrīd viņi cenšas parādīt, ka kontrolē ielas."
Valdošā partija noraida pārmetumus
Lai saņemtu kandidātvalsts statusu, Gruzijai jāizpilda 12 punktu reformu plāns. Šajā procesā ar savu pieredzi palīdzēt cenšas arī Latvija.
"Gruzijai mēs esam ļoti uzskatāms piemērs," stāsta Latvijas vēstniece Gruzijā Edīte Medne.
"Atrodamies starptautisko studiju izstādē, kur pārstāvētas piecas Latvijas augstskolas, mēs ar savu izglītības sistēmu piesaistām jauniešus, lai brauc pie mums, iepazīstas ar mūsu pieredzi."
"Bet arī ir daudz citu iniciatīvu. Latvijai ir grantu projektu formā, "twinning" projektu formā. Lauksaimniecībā mēs palīdzam ar pārtikas drošības standartiem," norāda Medne.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" vārdos ir prorietumnieciska un atbalsta virzību uz ES. Taču vairums LTV aptaujāto vietējo ekspertu ir bažīgi, ka reālie darbi būs tieši pretēji, kā jau redzējām piemērā ar tā saukto "Krievijas likumu".
Partijas pārstāve Maka Bočorišvili, kas vada arī ES integrācijas komiteju, noraida šos pārmetumus.
"Vainot "Gruzijas sapni", ka tas neseko ceļam uz Eiropu vai mēģina to vilcināt – šādus vēstījumus mūsu publiskajā telpā dzirdu jau gadus desmit. Tas ir ierasts opozīcijas apgalvojums. Bet darbi rāda ko citu.
"Gruzijas sapņa" valdība bija kopā ar NATO Afganistānā. Tieši mūsu valdība pieņēma lēmumu atbalstīt ES misijas Centrālāfrikā un Mali. Un šī valdība 2014. gadā arī parakstīja asociācijas līgumu starp Gruziju un ES."
"Gruzija valdība nekad nav šaubījusies - parakstīt to vai ne. Tie ir reāli soļi, ko esam spēruši, lai kļūtu par daļu no ES un NATO, un, manuprāt, tie pilnībā pierāda mūsu apņēmību."
Gruzijas sabiedrība gatava pieskatīt valdību
Tomēr sabiedrībā pastāv bažas, ka "Gruzijas sapnis" vilcinās vai pat sabotēs šo 12 punktu mājasdarbu. Jo īpaši sadaļā par tiesu varas stiprināšanu un oligarhu ietekmes mazināšanu, jo tās nav izdevīgas par "Gruzijas sapņa" pelēko kardinālu dēvētajam miljardierim un bijušajam Gruzijas premjerministram Bidzinam Ivanašvili.
"Tas ir viegli – visās nelaimēs atrast vienu cilvēku, ko vainot. Ja opozīcija nav veiksmīga, ja tai neveicas citās jomās, negribas runāt par savām kļūdām – tad ir ļoti ērti uzturēt mītu par vienu cilvēku, kurš maģiski visu kontrolē parlamentā un nosaka, ko mēs, deputāti, runājam un darām," pārmetumus noraida valdošās partijas pārstāve Bočorišvili.
"Tā ir mūsu nacionālo interešu stratēģija – saglabāt suverenitāti, neatkarību un būt daļai no ģimenes, kuru jūtam kā savu ģimeni – un tā ir Eiropas Savienība. Tas ir pilnīgi skaidrs."
Valdošās partijas pārstāve prognozē, ka 12 punktu rekomendācijas Gruzija izpildīs jau tuvākajās nedēļās un lēmums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu būs ES dalībvalstu pusē. Tomēr gruzīnu sabiedrība joprojām ir modra un gatava doties jaunos protestos, ja šie solījumi netiks pildīti.