Viņaprāt, mēs esam tajā vietā, ko pašlaik esam pelnījuši, bet jāpriecājas arī par vienu izcilu sportistu – Andreju Rastorgujevu, kura startam Sočos un citās trasēs sekos visa Latvija. Priecē, ka sportistā talants apvienots ar lielām darbaspējām, viņš ieliek darbā sirdi un dvēseli.
„Ja Andrejam izdosies savienot savu ātro soli ar precīzu šaušanu, ja tajā dienā izcili slīdēs slēpes, ja būs kopā smalkās sakritības, tad varbūt runāsim par ļoti labu rezultātu un visi vakarā priecāsimies. Pārējiem, ja arī būtu aizbraukuši uz olimpiskajām spēlēm, vietas būtu pat aiz pirmās puses dalībnieku. Biatlona attīstība ir komplekss jautājums – gan treneri, gan audzēkņi, gan federācijas jautājums… Arī naudas jautājums,” saka Upenieks. Ja izdotos biatlona saimniecībā atrast vienojošu faktoru un mērķi, tad rastos arī personības un nauda.
Gundars Upenieks: 1999. gadā absolvējis Latvijs Sporta pedagoģijas akadē. Karjeras laikā piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1994, 1998, 2002). 1998. gadā Nagano Latvijas vīriešu stafetes izlases sastāvā izcīnījis 6. vietu. Upenieka lielākais sasniegums Pasaules čempionātos individuālajās distancēs ir 1999. gadā Kontiolahti izcīnītā 14. vieta sprintā. 2001. gadā kļuvis par pasaules čempionu vasaras biatlona stafetē. 2002. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 3. vietu stafetē Latvijas komandas sastāvā. Laikā no 2002. līdz 2006. gadam bijis Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs.
Ieskats Latvijas biatlona vēsturē:
*
