Starptautiskā Slidošanas savienība Krievijai un Baltkrievijai dalību liedz uz nenoteiktu laiku

Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU) liegs Krievijai un Baltkrievijai uzņemt starptautiskas sacensības un pieteikt tām savus sportistus, turklāt aizliegums būs spēkā nenoteiktu laiku līdz turpmākam paziņojumam, pirmdien pavēstīja ISU. 

Tādējādi Maskavā nenotiks novembrī paredzētais "Grand Prix" posms daiļslidošanā un ieinteresētās nacionālās federācijas līdz 6. maijam var pieteikt aizstāšanai savas kandidatūras. 

Pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 20 ISU biedru iestājās par aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām federācijām jūnijā piedalīties organizācijas kongresā Taizemē, kā arī vēlējās panākt aizliegumu abu agresorvalstu pārstāvjiem pretendēt organizācijā uz vēlētiem amatiem.

ISU padome sanāksmē tiešsaistē nolēma neieviest aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas federācijām piedalīties organizācijas kongresā, bet pirms tā sākuma šajā jautājumā varēs balsot ISU biedri. ISU padomē uzskata, ka tas ļaus pilnībā ievērot organizācijas statūtus un neradīs iespēju apstrīdēt kongresā pieņemtos lēmumus.

Savukārt ISU statūtos ieviests papildinājums, kas ļauj apturēt nacionālo federāciju pilnvaras, ja to pārstāvji vai sportisti ir izraisījuši vai veicinājuši "ārkārtējus notikumus" - karu, nemierus, terorismu, epidēmijas un radioaktīvu vai ķīmisku piesārņojumu. ISU arī paredzētas pilnvaras ārkārtēju notikumu gadījumā veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu organizācijas darbu. ISU kongresā plānots balsojums par ieviesto izmaiņu turpmāku paturēšanu spēkā.

Tāpat ISU padome atvēlēja 200 000 Šveices franku citu valstu nacionālajām federācijām, kas palīdz Ukrainas sportistiem turpināt gatavoties startiem arī bēgļu gaitās ārpus savas valsts.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši apmēram pieci miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt