Deniss jau sesto gadu trenējas pie titulētā šveicieša Stefana Lambjela, un viņa attīstība vairāk notikusi ārpus Latvijas. Nule kā Eiropas čempionātu 5. vietā noslēgušais Vasiļjevs sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" atzina, ka daiļslidošana Latvijā nav ļoti labi attīstīta un sporta veidam nav savas īpašās kultūras. Deniss arī atgādināja mazo daiļslidotāju vecākiem īpaši rūpēties par to, lai viņu atvases uz ledus gūtu prieku.
"Ir jāizmaina [veids], kā mēs redzam daiļslidošanu," teica Vasiļjevs. "Ko vairāki vecāki nesaprot, – tu vari iedod ļoti daudz no ārpuses [atbalstu], bet, ja sirdī nav prieka to darīt, tad neaiziesi tālu [rezultātu ziņā]."
Daiļslidošana ir elitārs sporta veids, kur bērnā ieguldītās finanses tieši korelē ar iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus.
Vecākiem jārēķinās ar vismaz 300 eiro mēnesī, lai viņu ķipars sāktu slidot. Summas pieaug līdz ar lielāku treniņu skaitu, kas izpaužas arī labākās prasmēs.
Ja bērns daudz slido, tas uzreiz ir redzams,
paskaidroja daiļslidošanas kluba "Kaskads" trenere Svetlana Baltere.
"Slidot prasmes būs pavisam citādākas," uz ledus pavadītā laika nozīmi uzsvēra Baltere. "Ir atšķirība, vai bērns nāk [slidot] divas reizes nedēļā, vai nāk divas reizes dienā. Būs milzīga atšķirība."
Arī daiļslidošanas kluba "Kristal Ice" trenere Samanta Kovaļkova uzsvēra lielāka nodarbību skaita nepieciešamību, ja mērķis ir augsti sasniegumi.
"Ja vecāki grib, lai bērns izaug par sportistu, brauc uz sacensībām, tad slodze, protams, ir lielāka. Vajag vairāk stundu, kas jāpavada uz ledus," teica Kovaļkova. "[Sporta] zāles [apmeklējums] arī vajadzīgs, horeogrāfija… Tās ir apmēram trīs līdz četras stundas tikai treniņiem."
Savukārt daiļslidotājas mamma Linda Zariņa atzina, ka savas atvases nodarbības uztver kā bērna izglītības daļu.
"Mūsu ģimenē ir princips, ka mēs varam ekonomēt uz daudz ko citu, bet bērnu izglītībai esam nolēmuši ieguldīt, cik vien varam," daiļslidošanas nozīmi raksturoja Zariņa.
Par spīti lielajai slodzei uz vecāku pleciem un viņu makiem, daiļslidošana ir starp populārākajiem sporta veidiem Latvijā.
Ar daiļslidošanu var nodarboties 16 klubos un sporta skolās 12 vietās Latvijā. Viens no vecākus motivējošiem faktoriem – daiļslidošana attīsta kustību koordināciju, līdzsvaru un stāju.
Latvijas Slidošanas asociācijas ģenerālsekretāre Inese Jesse neslēpj, ka ar federācijas atbalstu var rēķināties tikai pēc sasniegta augsta līmeņa.
"Kur ir sporta skolas dažādās pilsētās, tur, protams, ir sporta skolu finansējums. Sporta skola veido treniņgrupas vai interešu izglītības grupas. Federācija sāk atbalstīt sportistus, kad viņi jau brauc uz čempionātiem un piedalās starptautiskā arēnā," pastāstīja Jesse.
Par treneri kļuvusī bijusī daiļslidotāja Diāna Ņikitina komentēja Latvijas Televīzijā Eiropas čempionāta norises, bet sportistes gaitās pārliecinājās, ka tas ir ļoti grūts ceļš. Viņa izbaudīja arī jauno pieredzi komentētājas lomā, redzot daiļslidošanu no citas puses un pārliecinoties, ka, ne tikai dzīvojot uz ledus, kaut kas notiek.
"Pārzinu visu no individuālās slidošanas, pārzinu ļoti labi, kas notiek sporta pāros, bet dejas man ir kā cita pasaule. Biju gatavojusies deju [translācijai] gandrīz līdz trijiem naktī, bet varu pateikt godīgi – man viss izdevās. Izdevās, kaut arī es biju pārdzīvojusi par to," gandarījumu neslēpa Ņikitina.
Diānas karjera pēc dalības olimpiskajās spēlēs aprāvās 17 gadu vecumā, jo trauma lika izvēlēties – sports vai veselība.
Jau iepriekš Ņikitina pārliecinājās, ka ilgtermiņa prognozes daiļslidošanā neiederas.
"Varējām redzēt mūsu nelielo drāmu Latvijas daiļslidošanā, tieši individuālajā sieviešu slidojumā. Angelina [Kučvaļska] bija izcīnījusi [Latvijai] ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm, bet beigās [Angelinas traumas dēļ] es aizbraucu," pastāstīja Ņikitina. "Sports ir ļoti grūts. Tu nekad nezini, kurš varēs tikt līdz galam."
Kučvaļskai pagaidām pieder sievietēm labākais Latvijas daiļslidotāju sasniegums – 4. vieta Eiropas čempionātā. Lai nokļūtu līdz elites līmenim, viņas treniņu režīms atlaides nedeva, sākot no 10 gadu vecuma, – dienā vismaz astoņas stundas treniņos. Tas iekļāva ledus treniņus, horeogrāfijas nodarbības un daudz ko citu. Šāds režīms nepaliek bez pēdām.
"Dažreiz es atnācu mājās un vienkārši uzreiz aizmigu, jo vairs vispār nebija spēka," atzina Kučvaļska. "Protams, tas bija nedaudz morāli grūti, jo vajadzēja sekot līdzi savam svaram, kā izskatos. Vienā sezonā sākās [pubertātes] vecums, kad viss mainās, hormoni liek sevi manīt. Es neko nevarēju ar sevi padarīt. Nevarēju apstāties ēst, kad apstājos, – man atkal nekas nesanāk. Tas bija morāli ļoti grūti. Es redzēju vairākas sportistes, kuras sāka slimot, piemēram, ar anoreksiju, bulīmiju. Tāpēc, ka viņas visu laiku gribēja būt formā. Tas aizgāja pārāk sliktā virzienā."
Daiļslidošana ir estētiski baudāms sporta veids, kurā skaistumu un spozmi saredz gan bērni un viņu vecāki, gan treneri.
Svarīgākais, lai šī kombinācija ir veselīgā līdzsvarā.
