Sadaļas Sadaļas

Siguldas ledus trasē krasi rūk iespējas nopelnīt, vairāk jācer uz dotācijām

Valstij piederošā Siguldas bobsleja, skeletona un kamaniņu trase otrdien noslēdza sacensību un treniņu sezonu, sportistiem izmantojot iespēju aizvadīt treniņbraucienus uz šopavasar pēdējā ledus. Pandēmija ļoti būtiski ietekmējusi arī Siguldas trases ieņēmumus, liekot vairāk cerēt uz valsts atbalstu.

Lai gan trase ik gadu saņem valsts dotāciju, tai pašai arī jāspēj nopelnīt, tāpēc pirms pandēmijas regulāri tika rīkoti tūristu braucieni "vučko" kamanās, kā arī Siguldā regulāri trenējās ārvalstu sportisti. Ar pandēmiju saistītie ceļošanas ierobežojumi nozīmē, kas arī Siguldas trases piedāvātās iespējas vairs nevar izbaudīt tūristu pūļi un tik daudz citu valstu atlētu. 

Pandēmija ietekmē Siguldas ledus trases ienākumusMārtiņš Kļavenieks

Publiski pieejamos pārskatos par iepriekšējiem gadiem redzams, ka Siguldas trase Daiņa Dukura vadībā strādāja ar peļņu. Trase pilnībā pieder valstij, tās kapitāldaļu turētājs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Lai gan sporta būve ik gadu saņem dotāciju no valsts, tai uzdots pelnīt arī pašai. To galvenokārt līdz šim izdevies realizēt, jo Siguldas trase ir ļoti iecienīta treniņu vieta ārzemju sportistiem, īpaši skeletonistiem un kamaniņu braucējiem.

"Mēs saņēmām valsts dotāciju apmēram 314 000 [eiro], pagājušogad bija 325 000 [eiro]," finanšu aprites modeli ieskicēja bijušais Siguldas trases direktors Dukurs. "Apmēram 298 000 [eiro], šogad vēl vairāk –  kādus 300 000 [eiro]pāri, atgriežam nodokļos – PVN un ienākuma nodoklis, sociālie nodokļi. Mēs varam pelnīt ar savu attieksmi un labu kvalitāti. Treniņos, kad bija silts, mēs lējām trasi ik pēc stundas, lai visiem varētu piedāvāt labu ledu. Sportistu interesē kvalitatīvais ledus, tāpēc viņi labprāt pieteica nometnes atkal un atkal. Tas bija mums tāds labs ieņēmumu avots un noteikti arī turpmāk tāds būs, ja būs līmenis, šī ledus kvalitāte."

Pēc publiski pieejamiem datiem, Siguldas trase 2019. gadā nodokļos valstij samaksāja 150 500 eiro.

Dukurs pastāstīja, ka vēl pērn trase pielāgota, lai ārvalstu sportistu plūsma nepārtrūktu arī pandēmijas laikā, piemēram, teritorijā izveidojot Covid-19 testu nodošanas punktu.

Ledus trases pagaidu vadītājs Daniels Nātriņš Latvijas Radio pauda, ka

klientu kritums 2021. gada divos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, ir dramatisks, gandrīz 80%.

"Covid-19 ierobežojumu dēļ 2021. gada janvārī un februārī ārvalstu sportistu sacensību un treniņu braucienu skaits samazinājies par 78%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2020. gadā," informēja Nātriņš. "Turpmākos mēnešos braucienu skaitu precīzi būtu grūti prognozēt, jo epidemioloģiskajai situācijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem Latvijā un pasaulē ir būtiska ietekme. Cik ilgi šis faktors mūs ietekmēs, domāju, ka šobrīd neviens nevar precīzi pateikt. Izvērtējot periodu kopš Covid-19 sākuma, secinām, ka ārvalstu sportistu braucienu skaits pēdējos 12 mēnešos ir krities par 46%, salīdzinot ar 12 mēnešiem pirms Covid-19 periodā.

Pavasarī, vasarā un agrā rudenī, kad ledus trasē nav, ieņēmumus gūst no tūristiem, kurus Siguldas renes virāžās vizina ar "vučko", kā arī sportistiem piedāvā aizvadīt treniņus ar riteņu kamanām. 

Pandēmijas laikā no tūristu maciņiem gūtie ienākumi praktiski jāaizmirst.

Dukurs uzskata, ka trase šobrīd ir labā stāvoklī un vismaz tuvākajos gados nebūs nepieciešams tajā ieguldīt vērienīgas investīcijas. Kuluāros izskanējis, ka trases saldēšanas iekārtas ir novecojušas un bīstamas, kā arī nerentablas, bet Dukurs tam nepiekrīt.

"Ir lietas, kas jādara, bet mēs arī nesēdējām, rokas klēpī salikuši. Paši, nopelnījām, mēs investējām arī šajās lietās," teica Dukurs. "Ir nopirkti trīs kompresori, kas ir mūsdienīgi, varbūt viens ir vecāks, tas kaut kur divtūkstošo gada sākumā pirkts.  Arī amonjaka sūkņi, kondensatoru sistēma... [Saldēšanas] iekārta ir veca no 1986. gada, bet man nav skaidrs, kāpēc runā cilvēki, kas varbūt trasē ir vienreiz gadā un viņi – paši zinošākie."

Kompetenta slēdziena saņemšanai varētu pieaicināt aukstumsaimniecības ekspertus,

 uzskata Dukurs. 

"Protams, ir arī tur jāinvestē. [Amonjaks] tā ir lieta, kas jāsargā, kuru nedrīkst izlaist no sistēmas ārā. Nedraudzīga videi un cilvēkam, atbildība ir ļoti liela. Mēs skaitījāmies Rīgas reģionā otrs bīstamākais objekts aiz lidostas," paskaidroja Dukurs. "Noteikti ir jāinvestē, bet nav tā, ka viss viss šodien brūk."

Bijušais trases vadītājs Dukurs sarunā ar Latvijas Radio vairākkārt uzsvēra, ka

trases nākotnes mugurkauls ir ledus dienesta sastāva saglabāšana.

Tajā pulcēts izcils profesionāļu kopums, kuri ledus sagatavošanas nianses noslīpējuši līdz perfektumam. Divi dienesta pārstāvji atrodas Ķīnā, kur gādā par 2022. gada ziemas olimpisko spēļu trases ledus kvalitāti .

Siguldas trases ledus dienesta vadītājs Jānis Skrastiņš pauda, ka pagaidām visas iekārtas darbojas ļoti labi, tāpēc viņš un kolēģi ar saviem instrumentiem var sagatavot tik labu ledu, sacensībām un treniņiem.

Par labu pierādījumu Skrastiņš nosauca iepriekšējo ziemu, kad diezgan labu ledus kvalitāti varēja noturēt arī nelabvēlīgos laikapstākļos, gaisa temperatūrai turoties palielos plusos. Arī  šoziem nebija nekādu problēmu. Skrastiņš gan atzīst, ka tehnoloģija nav tāda, kāda būtu jaunbūvētā trasē, taču darbiniekiem ikdienā neko nemaina tas, vai ledu saldē ar freonu vai amonjaku darbināma sistēma.

Siguldas trase ir paaugstināts bīstamības objekts, jo sistēmā ir apmēram 50 tonnu amonjaka,

atgādināja Skrastiņš. Ja ziemā konstatē kādas minimālas amonjaka noplūdes, trases betonu izskalda un vienīgais speciālists Latvijā metina amonjaka sistēmas caurules.

Cik lielu robu pandēmijas laikā negūtie ienākumi iecirtīs Siguldas ledus trases maciņā, varēs vētīt finanšu gada beigās, bet ļoti iespējams, ka 2022. gadā valsts dotācijai būtu jābūt lielākai, lai kompensētu nenopelnīto. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziemas sports
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt