Slēpošanas federācijas pārstāvis Jānis Puida sarunā ar Latvijas Radio paskaidroja pieņemto lēmumu nianses un atzina arī pieļautās kļūdas.
“Pagājušā gada sākumā tika izstrādāti kritēriji, kas paredzēja sportistiem startēt piecās Starptautiskās Slēpošanas federācijas sacensībās distanču slēpošanā, turklāt divām no tām bija jābūt klasiskajā stilā. Starti bija jāsavāc laika posmā no 2021. gada 16. janvāra līdz šī gada 16. janvārim. Pēc tam rēķinājām vidējos FIS punktus, pēc kuriem arī sarindojām atlases rangu," olimpiskās atlases principus izskaidroja Puida.
Tomēr gan vīriešu, gan dāmu konkurencē olimpisko kvotu sadale izraisīja lielas diskusijas un, lai gan izvirzītie kritēriji ir pietiekoši precīzi, diviem sportistiem, kuri kritērijus bija izpildījuši, vietu olimpiskajās spēlēs LSF neatvēlēja.
Vīriešu konkurencē pirmā no divām iegūtajām kvotām tika piešķirta ranga līderim Raimo Vīgantam, bet uz otro vietu pretendēja Indulis Bikše. Taču
federācija, neskatoties uz iekšējo atlases kritēriju izpildīšanu, vietu nolēma piešķirt nākamajam sportistam Robertam Slotiņam, kurš rangā atradās aiz svītras.
Lēmums saistīts ar Madonas pašvaldības caur LSF piešķirto finansējumu 4000 eiro, no kuriem pa tūkstotim pienācās četriem Madonas slēpotājiem.
Bikše finansējumu nesaņēma, un viņa tēvs Zintis pat konsultējies policijā, vai ir vērts vērsties ar iesniegumu pret Slēpošanas federāciju.
“Sportistam bija atvēlēts finansējums no Madonas pašvaldības, bet viņš nebija vērsies pie mums ar prasību izmaksāt avansu vai kā citādi nokārtot šīs finansējuma lietas. Pēc mums sniegtās informācijas, 10. janvārī viņš uzzināja par šo finansējumu, taču mums nav īsti skaidrs, kādēļ pašvaldība nebija sazinājusies ātrāk," teica Puida. "Varbūt, ka nezinām notikumu gaitu, taču pārējie trīs sportisti ziņu par finansējumu bija saņēmuši no pašvaldības. Diemžēl Indulis Bikše kaut kādu iemeslu dēļ nebija. Viņa tēvs par to uzzināja tikai 10. janvārī, bet 17. janvārī vērsās pie policijas un pēc tam arī medijos, nevis pa šīm septiņām dienām atrada laiku, lai sazinātos ar mums un, iespējams, atrisinātu situāciju. Mēs šādu rīcību uzskatām par nepieņemamu.”
Bikše par LSF lēmumu uzzināja tikai no medijiem un vērsās pie Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), kas savukārt izpildkomitejas sēdē lika Slēpošanas federācijai jautājumu izskatīt atkārtoti un vēlreiz formulēt pienācīgi pamatotu federācijas lēmumu. Tomēr federācija arī atkārtotajā sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu nemainīt savu nostāju, atstājot arī pamatojumu tādu pašu kā pirmajā reizē, proti, Induļa Bikšes rīcība olimpiskajās spēlēs radīs negatīvu ietekmi uz distanču slēpošanas un Latvijas komandas mikroklimatu, kas varētu nest negodu ne tikai LSF, bet arī Latvijas komandai un Latvijas tēlam kopumā.
Pirmais LSF lēmums Bikšem bijis negaidīts, bet pēc tā viņš vairs ne par ko nebrīnoties.
"Droši vien, ka federācija tādā veidā negrib atzīt savu kļūdu, ja būtu mainījusi lēmumu," sacīja Bikše. "Taču LOK viņus lūdza sniegt pamatotāku argumentu, bet viņi bez izmaiņām iesniedza tādu pašu – vispārīgu viedokli, nevis argumentu.”
Madonas pašvaldība finansējumu Slēpošanas federācijai pārskaitīja decembra sākumā. Lai gan Jānis Puida norādīja, ka Indulis Bikše par finansējumu uzzinājis tikai 10. janvārī, viņa tēvs Zintis jau decembra vidū ir zvanījis federācijai un jautājis par finansiālo atbalstu.
“Par šo gadījumu nevarēšu pateikt precīzi, jo ar mani neviens nav sazinājies. It kā ir zvanīts valdes loceklim Gunāram Ikauniekam," atzina Puida. "Zintis Bikše apgalvo, ka Gunārs ir solījis finansējuma jautājumu risināt, taču tas ir Zinta viedoklis. Mēs arī iepriekš esam saskārušies, ka sarunas, kas tiek veiktas starp mums, no viņu puses tiek dažādi pasniegtas. Mēs nevaram būt pārliecināti, ka šī saruna arī šādi ir izskanējusi – ka viņi ir lūguši naudu, bet Gunārs ir pateicis, ka tādas nav. Noteikti nevaru apgalvot, ka tā ir bijis.”
“Decembrī prasījām vispārīgi par jebkādu pieejamo finansējumu no federācijas, jo starp federāciju iet arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un LOK nauda. Atbilde bija tikai par to, bet par Madonas pašvaldības finansējumu nekas netika minēts," teica Indulis Bikše. "Mēs nezinājām, ka par to vajag jautāt, jo nekad nav bijusi tāda pieredze, ka pašvaldības nauda iet caur federāciju. Ja netiekam par to informēti, mums nav idejas neko tādu pajautāt. Līdz ar to finansiālu apstākļu dēļ mums pat nācās atcelt dalību “Tour de Ski” seriālā. Par to uzrakstīju arī e-pastu, bet atbildē saņēmu “OK, paldies!” Taču pie federācijas stāvēja pieejams finansējums, varbūt, ka beigās tomēr būtu varējuši startēt. Pēc tam par šādu finansējumu uzzinājām no pašvaldības. Pašvaldība paļāvās uz federāciju, ka mums tiks paziņots.”
Bikše sacīja, ka lēmums ir psiholoģiski sarežģīts, taču nākotnē jāgatavojas jau nākamajām sacensībām.
Iepriekš diskusijas izvērtās arī par sieviešu kvotas nepiešķiršanu biatlonistei Baibai Bendikai.
Lai gan iekšējo atlases kritēriju rangā viņai bija pārliecinoša otrā pozīcija aiz Patrīcijas Eidukas, LSF izlēma biatlonistei nepiešķirt nevienu no četrām kvotām, to pamatojot ar Bendikas nevēlēšanos startēt stafetes sacensībās.
Puida iepriekš teicis, ka viens no iemesliem šim lēmumam bija arī tas, ka šāds gadījums nedod labu signālu pārējiem distanču slēpotājiem, kuri redz, ka sportists var izaugt arī biatlonā un tad, ja kaut kas nesanāk, var startēt olimpiskajās spēlēs kā distanču slēpotājs. Tomēr otras kvotas piešķiršana vīriešu konkurencē Robertam Slotiņam, kuram jau vairākus gadus galvenais sporta veids ir tieši biatlons un kurā viņš Pekinas olimpiskajām spēlēm nekvalificējās, bet tagad brauks uz turieni kā distanču slēpotājs, nostāda federāciju pretrunā ar sevis teikto.
“Varbūt intervijās esam neveiksmīgi vai neprecīzi kaut ko pateikuši, bet tas noteikti nebija galvenais arguments. Mums nav problēmu iekļaut sastāvā arī biatlonistu, ja olimpiskajās spēlēs viņš ir gatavs pēc iespējas maksimāli startēt distanču slēpošanas programmā," sacīja Puida. "Iespējams, problēma brieda tādēļ, ka galvenā komunikācija no viņas [Bendikas] puses bija caur medijiem. Kad mēs viņu uzrunājām, saruna nebija viegla. Ja būtu varējuši ar viņu vienoties, noteikti varētu viņu iekļaut komandā jau uzreiz.”
No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka
galvenais skandāla iemesls ir bijis tieši savstarpējas komunikācijas trūkums.
Uz Pekinu dosies arī Jānis Puida, kurš būs slēpotāju delegācijas vadītājs. Viņa pienākumos ietilps komandas vadība, informācijas nodošana sportistiem gan sacensību laikā ar starplaiku paziņošanu, gan sportistu apkalpošana pirms un pēc finiša, kā arī nepieciešamības gadījumā saziņa ar sacensību organizatoriem un žūriju. Tāpat sportistiem palīdzēs arī Valts Eiduks, Dainis Vuškāns un igaunis Karls Ēriks Rabakuks. Puida norādīja, ka septiņiem distanču slēpotājiem apkalpojošo cilvēku prasītos vairāk.
