Pirmrindnieki Latvijas daiļslidošanā jau vairākus gadus ir Angelina Kučvaļska un Deniss Vasiļjevs. Nākamā aiz šī dueta varētu būt Phjončhanas olimpisko spēļu dalībniece Diāna Ņikitina. Kučvaļska pēdējos pāris gadus centusies tikt vaļā no traumām, kas neļāva parādīt labāko sniegumu. Šonedēļ viņa startē starptautiskās sacensībās Tallinā, bet pagājušajā nedēļas nogalē tepat Rīgā „Volvo” kausa izcīņā ieguva 11.vietu.
Pieaugušo vecums daiļslidošanā sākas jau no 15 gadu sliekšņa sasniegšanas. Tajā Kučvaļska pirms vairākiem gadiem rādīja daudzsološu sniegumu, bet tagad arī viņai esot grūti apsteigt daudz jaunākās un svarā vieglākās konkurentes.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pasniedzēja un daiļslidošanas tiesnese Agita Ābele Latvijas Radio pastāstīja, ka
17-18 gadu vecumā daiļslidotājām sasniegt augstus rezultātus kļūst sarežģītāk fizioloģisku izmaiņu dēļ.
Tātad Latvijas labāko daiļslidotāju ne tik straujā rezultātu izaugsme pēdējos gados - vai pat to kritums - skaidrojams gan ar strauju konkurentu meistarības līmeņa pieaugumu, gan gluži vienkāršiem apstākļiem – traumām.
Ja pavisam nesenā vēsturē veiksmīgi izpildīts četru apgriezienu lēciens kāda daiļslidotāja programmā izsauca aplausu un ovāciju vilni hallē, tagad tā ir pat gandrīz ikdienišķa parādība labāko sportistu izpildījumā. Latvijas pārstāvjiem gan līdz šādam līmenim vēl jāaug. Tiesa,
jaunie slidotāju vērtēšanas kritēriji ļauj mazāk tehniski meistarīgiem sportistiem kompensēt punktu iztrūkumu ar estētiskiem elementiem, un šī nianse ir labvēlīga Latvijas sportistiem.
Pasaulē labākie daiļslidotāji lec četrkāršos lēcienus vai ir tuvu tam, bet ar soļu celiņiem, kombinācijām un piruetēm var iekrāt ne mazāk punktu, uzsvēra Ābele. Viņa paskaidroja, ka kopš pērnās sezonas balanss daiļslidošanas vērtēšanā vairāk ir uz estētisko pusi.
Daiļslidotāju kopējā līmeņa straujo izaugsmi pēdējos gados novērojusi arī trenere Alma Lāce. Viņas meita Anete sacenšas junioru konkurencē, kur dramatiskais meistarības un kopējā līmeņa kāpums redzams vēl uzskatāmāk. Tā kā Latvijā nav tik senu un spēcīgu daiļslidotāju skološanas tradīcijas kā Krievijā vai ASV,
jauno talantu nokļūšana profesionālā līmenī pārsvarā atkarīga no vecāku iespējām un iniciatīvas.
Trenere Lāce, kura ir arī Latvijas Slidošanas asociācijas valdes locekle, vērtējot Vasiļjeva un Kučvaļskas nesenākos rezultātus, atzina, ka Angelinas startus arvien ietekmē savainojumi, bet Denisam nav īpaša progresa, tajā pašā laikā kopējais līmenis daiļslidošanā ir ļoti audzis.
Pērn ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pirmo reizi pēc 24 gadu pārtraukuma startēja Latvijas daiļslidotāji. Šādas tiesības izcīnīja Kučvaļska un Vasiļjevs, bet Angelinas vietā uz Koreju devās Diāna Ņikitina. Tas parāda, ka pašmāju daiļslidošanas piramīda, kas virzīta uz augstu sasniegumu sportu, vēl krietni jāpilnveido. Tur gan neiztikt bez valsts finansējuma, kas pašlaik vietējais federācijai ir neliels.
Nākamā gada pavasaris, kad beigsies pašreizējās Latvijas Slidošanas asociācijas prezidentes Marikas Nugumanovas pilnvaru termiņš, varētu dot atbildi, kādu kursu turpmāk uzņems šis kuģis. Lāce bažījas, ka Nugumanovas aiziešana varētu Latvijas daiļslidošanas nākotnes perspektīvas padarīt pavisam blāvas.
