Izaicinošās sacīkstes risinājās atsevišķās ieskaites grupās, raisot arī profesionālu sportistu interesi. Dalībnieku saraksts bija jaudīgs – Pekinas olimpiskajās spēlēs startējušās Kitija Auziņa un Samanta Krampe, kā arī Eiropas jaunatnes olimpiskā festivāla čempions Lauris Kaparkalējs un Latvijas labākās slēpotājas Patrīcijas Eidukas jaunākais brālis Edijs Eiduks.
"Nu, tas ir nopietni. Tā ir nopietna spēku sadalīšana. Nepārķert startu, rīkoties un darboties savu spēju robežās, jo tas nav viegli," iespaidos pirms starta dalījās Pekinas olimpisko spēļu dalībniece distanču slēpošanā Auziņa. "Pekinā nebija serpentīnu kalnu, bet bija tikai taisni, lēzeni kalni, kuri ir 300–400 metru gari. Tas bija izaicinoši, un es domāju, ka arī šodien tas būs izaicinoši jebkurā gadījumā."
Arī Kaparkalējs uzsvēra, ka ir svarīgi pietaupīt spēkus līdz finiša spurtam.
"Ja spēki izbeigsies vidū, tad attiecīgi cīņa par uzvaru var arī izbeigties ātrāk, nekā gaidīts," paskaidroja Kaparkalējs. "Kad skatāmies papīrā, varbūt tie 800 metri neliekas nekas ļoti grūts un, ja pieņemam, ka tāds klasiskais sprints ir 1,5–1,7 kilometri, tad liekas salīdzinoši maz. Bet tā kā visa šī distance jāveic pret kalnu, tad galā jau ir diezgan grūti."
Dāmām startēja divas dalībnieces profesionāļu kategorijā un divas – tautas klasē.
Visas vienojās braukt kopā vienā vienīgā braucienā līdz finišam 850 metru attālumā. Uzvaru izcīnīja Auziņa.
"Bija jautri, jaudīgi! Bet man patika, bija forši! Nu tas nebija viegli, tas bija smagi," pastāstīja Stikla kalna čempione Auziņa. "Visu cieņu puišiem, jo tas ir iespaidīgi, tā tiešām ir spēku pārbaude. Fiziskajai sagatavotībai ir jābūt augstā līmenī visiem, kas šeit ir, jo finiša taisnē ķermenis saka – ir traki... Ķermenis ir pilns, muskuļi ir pilni."
Arī abas tautas klases dāmas spēja tikt līdz kalna augšai. Madarai Aldiņai uzvara, Laumai Čerņevskai otrā vieta. Čerņevska pēc finiša atzina, ka gāja ļoti traki un grūti, tādēļ pēc finiša pat trūka elpas, lai ko vairāk pateiktu.
Vīriem slodze bija daudz lielāka, sākot ar 450 metru garo kvalifikāciju un ceturtdaļfinālu.
Pusfinālā un finālā sekoja pilnais 850 metru pārbaudījums, līdz ar to četriem finālistiem pret kalnu kopumā bija jāveic teju trīs kilometri.
Finālā uzvarēja madonietis Kaparkalējs. Viņš tāpat kā otrās vietas ieguvējs Eiduks Stikla kalnā ieradās tiešā ceļā no lidostas, jo abi atgriezās no pasaules čempionāta junioriem Kanādā.
"Brauc tajā tumsā un kalns kā nebeidzas, tā nebeidzas. Negaidīju, ka tas pēdējais kāpums būs tiešām tik spēkus izsmeļošs, jo tiešām atdevu visu. Visa trase kopumā ir grūta, un tad tas nobeigums ir tāda odziņa šīm sacensībām," atzina Stikla kalna čempions Kaparkalējs. "Izskatījās, ka arī pārējie bija tiešām labi pacīnījušies un izdarījuši visu, ko varēja, tā ka, domāju, godam esam finišējuši."
Aizvadītās sacensības par vienām no smagākajām nosauca 3. vietas ieguvējs Rainers Paeglis.
"Distance ir īsa, bet pret kalnu, un tas ir kā sprints, bet tev ir jātaupa spēki, lai līdz augšai uzbrauktu. Tā ka ļoti interesanti," sacīja Paeglis. "Džeki ir ļoti ātri, un bija jāturas līdzi un jā, spēku nepietika. Šis pasākums vispār ir ļoti unikāls. Man ļoti patīk, tāpēc ka kaut ko tādu izdomāt un latviešiem – tas ir vau! Tas ir ļoti forši, un man gribas vairāk šādu sacensību, kaut kādas slēpošanas kalnos, maukt augšā. Tas būtu ļoti interesanti."
Iepriekš nebijušu pieredzi izbaudīja otrās vietas ieguvējs Eiduks.
"Esmu braucis sprinta distances, bet ne tieši tikai pret kalnu. Tā ka šis manā dzīvē ir pirmo reizi, pilnīgi tāds sprinta etaps tikai pret kalnu. Un tas noteikti paliks atmiņā," atzina Eiduks.
Pēc fināla puiši izbaudīja pelnītu slēpojumu pa serpentīnu uz leju...
