Kalnu slēpošanu Liene raksturoja kā brutālu sporta veidu, kur veiksmi no neveiksmes var šķirt daži milimetri, un izstāšanās nav nekas ārkārtējs. Otrajā braucienā sportiste pieļāvusi diezgan klasisku kļūdu, uzbraucot mietam.
"Protams, ļoti gribēju finišu, bet tāds ir sports. Domāju, ka izdarīju visu, ko varēju," sacīja Bondare. "Šoreiz manā pusē bija diemžēl neveiksme. Mazliet, mazliet pabēdāšos, bet domāju, ka esmu apmierināta un priecīga par paveikto. Varu braukt mājās diezgan lepna par sevi."
Jancjinas olimpiskās slaloma trases Liene raksturoja kā ne tās grūtākās, un drīzāk pat vienas no vieglākajām, ja salīdzina ar Pasaules kausa apriti.
Sniegs sacensībās Bondarei ļoti patika, un pirmās trases sākumā sportiste sajuta lielu pārliecību par sevi, jo ļoti labi gāja slēpes. Pirmajā braucienā Liene jutās tuvu tam, lai nobrauktu ar tādu tehniku, kā iestrādāts treniņos.
Bondare relatīvi vēlu uzzināja par iekļaušanu olimpiskajā sastāvā, bet tas viņas sezonas plānus īpaši nemainīja, jo sportiste ar izredzēm doties uz Pekinu bija rēķinājusies. Atklāšanas ceremonijā Liene noķēra olimpiskās sajūtas, bet uztraukums sacensībās viņai bijis pat mazāks nekā citreiz, un uz starta kalnu slēpotāja stājās ar lielāku pārliecību.