Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Naivais jautājums: Vai «Latvijas Mežiem» jāizlemj, kurā sportā aizies nauda?

Šortreka saimniecība Latvijā stagnē, sportisti aizsniedzas līdz medaļām, trenējoties Polijā

Latvijas šorttreks pēc panākumiem pasaulē: uz pauzes pašu mājās, labākie sportisti – «trimdā»

Jaunajā sezonā uzvara Pasaules kausa pirmajā posmā 1000 metru distancē un bronza nākamajā posmā 1500 metros iezīmē panākumus, ko Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš spējuši izcīnīt masveidīgajā ziemas sporta veidā šorttrekā. Latvijas labākie šorttrekisti gan trenējas ārzemēs – projekts par izlases centra izveidi "Daugavas" stadiona ledus hallē nav realizējies.

Nedaudz atgriežoties pagātnē: 2017. gadā Latvijas izlase Evitas Krievānes un britu speciālista Stjuarta Horspūla vadībā trenējās Jelgavā komandas bāzē, un starp slidotājiem bija arī 16 gadus vecie Bērziņš un Krūzbergs. Jelgavas projekta iestrādnes uz olimpiskajām spēlēm aizveda Robertu Zvejnieku – viņš Phjončhanā izcīnīja 10. vietu, bet 2019. gadā sadarbība ar Horspūlu beidzās, arī izlases bāzei pienāca beigas.

"Es domāju, savā ziņā tās bija iekšējas nesaprašanās starp sporta skolām un federāciju – savā tādā kā trīsstūrītī," savu redzējumu uz krīzes cēloņiem atklāja šorttreka trenere Krievāne. "Otrs iemesls, man liekas, nedaudz nepareiza finansiālā saimniekošana, – kas ir svarīgāks kurā brīdī. "

Šorttrekists Bērziņš atceras, ka jau pirmajā intensīvu treniņu gadā rezultāti nebija ilgi jāgaida. 

"Mēs sākām trenēties divus līdz četrus treniņus dienā. Pirmajā gadā bija tāds liels progress, jo mēs sākām no amatieru līmeņa treniņiem pāriet uz profesionālu līmeni," paskaidroja Bērziņš. "Tas deva lielu atspērienu mūsu karjeras sākumā."

Turpmākie sarežģījumi gan neizdzēsa šorttreku no Latvijas sporta kartes.

"Mums gan Jelgavā, gan Ventspilī ir pa vienam trenerim no tās programmas," pastāstīja Krievāne. "Ir gan [treneri] Kārlis Krūzbergs, gan Endijs Vīgants, kuri strādā katrā no šīm sporta skolām."

Nākamos gadus Latvijas labākie šortrekisti pavadīja ārzemēs – Krūzbergs Vācijā un Bērziņš – Nīderlandē. Abi kvalificējas Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, kur Krūzbergam labākais panākums bija 9. vieta, savukārt Bērziņam – 15. pozīcija.

Pēc olimpiskajām spēlēm aktuāls kļuva jautājums par Latvijas izlases centra izveidi "Daugavas" stadiona ledus hallē, bet projekts gan nav realizējies.

Krievāne atzīst, ka iesaistītajām pusēm sadarbība nesekmējas. 

""Daugavas" stadiona halles projektēšanas plānā iekšā bija ielikts, ka viņi var iegādāties apmaļu sargus," paskaidroja Krievāne. "Federācijai būtu jāstrādā kopā ar "Daugavas" stadionu un jāpanāk, ka šie apmaļu sargi tiek iegādāti, un tad mēs varam runāt par to, ka varētu šo komandu tur izvietot. Vai vismaz taisīt izlases nometnes, jo šobrīd nekas uz priekšu nevirzās "Daugavas" stadionā diemžēl."

Savukārt Latvijas Slidošanas federācijas ģenerālsekretāre Inese Jesse uzsvēra ierobežotās rocības ietekmi uz izlases centra veidošanu "Daugavas" stadionā.

"Šim projektam apakšā ir vajadzīgs finansējums. Tas, ka mums ir atbalsts, kurš ir vairāk administratīvs, mentoru atbalsts, zināšanu atbalsts un tīri praktiski treneru pieredzes atbalsts no Starptautiskās Slidošanas apvienības, tā ir viena lieta. Bet, lai maksātu [par] ledu, lai maksātu vietējiem treneriem un visiem, kas tur palīdz un atbalsta, tam visam ir vajadzīgs finansējums. Tā kā šī finansējuma nebija, tad diemžēl projekts stāv uz pauzes un šajā [2022.] gadā nebūs noteikti."

Visbeidzot Roberts ar Reini nolēma, ka abiem jātrenējas kopā. Nīderlandes piedāvājums izmaksu dēļ nebija paceļams, bet

Polijā latviešus pieņēma bez finanšu prasībām, un rezultāts Pasaules kausa posmos pjedestāla izskatā nebija ilgi jāgaida.

Bērziņš uzsvēra, ka ieguvēji no sadarbības ir arī poļi. 

"Es domāju, ka tas ir tikai viņu [poļu] interesēs, jo tomēr mūsu sportā ir diezgan svarīgi, lai sparinga partneri ir pēc iespējas augstāka līmeņa, pēc iespējas vairāk," paskaidroja Bērziņš. "Treneri redz, ka šī sadarbība viņiem ļoti palīdz un mums palīdz. Es domāju, ka ieguvējas ir abas puses šajā situācijā. Poļi neko no mums neprasa finansiāli. Vienīgais, kas mums jāsedz, ir pašiem savi viesnīcu izdevumi, ēšanas izmaksas. Pārējais viss, treniņi ir apmaksāti, ja vajadzīgs kāds fizioterapeits, tad tas arī viņiem vienmēr ir līdzi. Slidu un visus tehniskos jautājumus arī viņi risina."

Bērziņš ar Krūzbergu plāno palikt Polijas izlasē līdz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Arī labākie jaunie sportisti tiks sūtīti uz ārzemēm, jo konkurence pašu mājās pēdējā gada laikā ļoti sarukusi.

"Man šeit, Jelgavā, gandrīz 10 sportistu ir aizgājuši projām junioru vecuma, kas arī pagājušogad piedalījās pasaules junioru čempionātā," pastāstīja trenere Krievāne. "Lūzuma punkts, es domāju, ir tas, ka neredz, kur tad tālāk [attīstīties].

Ja vecāki zina, ka viņiem sezonai nav gandrīz 20 tūkstošu [eiro], ko nolikt uz galda, lai varētu trenēties ārzemēs, tad vienkārši saprot, ka iespējas tālāk šeit Latvijā nav.

Jo mums mainās no Izglītības ministrijas tas, ka  sporta skolās drīkst būt tikai līdz 19 gadiem. Un ko viņiem darīt tālāk? Vispār nav nekādas perspektīvas."

Latvijā ir 23 ledus halles, bet tikai Ventspilī un Jelgavā iespējams trenēties šorttrekā. Dīvaina situācija, ņemot vērā, ka tas ir pietiekami pieejams un demokrātisks sporta veids.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti