Sporta studija

Ģimene seko basketbolista Lāča gaitām "Marta trakumā"

Sporta studija

Biatloniste Bendika pēc pusgada prombūtnes izbauda mājas sajūtu

Latvijas šorttreka aizvadītajā 25. sezona raisa cerības

Latvijas šorttrekā kara cirvji norakti, līderu progresam jāstiprina komanda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šorttreks Latvijā atzīmē 25. gadskārtu un var palepoties ar dalību četrās ziemas olimpiskajās spēlēs, taču vairāki sportisti ir beiguši karjeru, ne tuvu nerealizējot savu potenciālu. Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm pat šķita, ka no šorttreka mājas pēc savstarpējiem apvainojumiem ir palikušas tikai drupas, tomēr nozīmīgs mantojums ir saglabājies un divi profesionāļi nopietni pretendē uz Pekinas olimpisko startu. Turklāt nodzisušās divu šorttreka centru ķildas ļauj cerēt uz rezultatīvu sadarbību tālākas nākotnes labad.

Deviņpadsmitgadīgā Reiņa Bērziņa martā iegūtā 8. vieta pasaules čempionātā, iespējams, neizklausās kas īpašs. Tomēr līdz šim iekļūt A finālā pasaules čempionātā savulaik ir bijis pa spēkam tikai divkārtējam Eiropas absolūtajam čempionam Haraldam Silovam.

Roberts Krūzbergs 2021. gada Eiropas čempionātā bija devītais, pasaules čempionātā – 15. vietā. Viņš saka, ka šogad vajāja neveiksmes. Eiropas čempionātā – divas diskvalifikācijas un kritiens, pasaules čempionātā arī kritiens un diskvalifikācija, turklāt tehniskas ķibeles slidām. "Varēja būt daudz labāk, jo fiziskajā formā biju ļoti labā," paskaidroja Krūzbergs.

Stafetes komandas 7. vieta Eiropas čempionātā savā ziņā bija eksotiska, jo diviem profesionāļiem Bērziņam un Krūzbergam talkā nāca treneri ventspilnieks Jēkabs Saulītis un jelgavnieks Endijs Vīgants. Saulītis bija komandas vadītājs abos čempionātos, bet sevi par izlases treneri viņš tomēr nesauc. Savā ziņā šī

stafete iezīmē jaunus laikus Latvijas šorttrekā kā apliecinājums, ka abi šorttreka centri – Ventspils un Jelgava – spēj sastrādāties.

"Lūk, potenciāls, kaut vai viss tikko sabruka, bet atkal divi cilvēki var aizbraukt [uz olimpiskajām spēlēm]. Tas ir ļoti reāli, abi ir ļoti spēcīgi," uzsvēra bijušais Latvijas izlases dalībnieks Roberts Zvejnieks.

Jau divus gadus Roberts Zvejnieks dzīvo Īrijā. Viņa stāsts šorttrekā beidzās pēc 10. vietas izcīnīšanas olimpiskajās spēlēs 20 gadu vecumā. Zvejnieks bija pirmais Latvijas šorttrekists, kurš izaudzis līdz olimpiskajām spēlēm, trenējoties Latvijā. Viņš uzsvēra, ka paša sasniegumi bija visas komandas darbs ar treneru un fizioterapeitu ieguldījumu, bet pašlaik labākajiem tas vairs netiek nodrošināts.

Zvejnieks bija viens no sportistiem, kas trenējās pēc angļa Stjuarta Horspūla programmas Jelgavā. Visi kā viens šīs programmas dalībnieki, neraugoties uz ļoti augstajām prasībām, to laiku atceras kā lielāko izrāvienu gan sporta veidam kopumā, gan individuālajiem rezultātiem.

Krūzbergs ir pārliecināts, ka,

turpinot iesākto darbu augstajā līmenī, Latvijai stafetē būtu bijušas medaļas Eiropas čempionātā.

Evita Krievāne tolaik Jelgavā vadīja izlases ikdienas darbu. Viņa jau divus gadus strādā šorttrekā Šveicē un ir arī nacionālās izlases trenere. Viņas audzēknis Reinis Bērziņš tagad trenējas Nīderlandē, tomēr neklātienē Evita tur roku uz pulsa ik dienu.

Krievāne uzskata, ka pašreizējā līderu gatavošanās kārtībā neko nevajag mainīt, bet nākotnē Ventspils un Jelgava varētu palikt junioru reģionālais centrs, turpretim jaunā "Daugavas" ledus halle Rīgā kā neitrāla teritorija varētu kļūt par izlases bāzi. Paliek gan jautājums, vai pašvaldības savus sportistus būs gatavas atbalstīt arī tad, ja viņi pārcelsies uz neitrālo gatavošanās bāzi citviet.

Ventspils sporta skolas treneris Jēkabs Saulītis uzsver, ka viņam nebūtu problēma laist tālāk pasaulē audzēkņus, kas sasnieguši izlases līmeni. Visi šorttrekisti uzsver ļoti būtisku lietu –

izaugsme nav iespējama bez līdzvērtīgiem treniņu biedriem, jo jāstrādā ne vien izturības un ātruma īpašībām, bet arī taktikas manevriem, imitējot apstākļus sacīkstēs.

Pašlaik Ventspils pašvaldība atbalsta šorttreku, nodrošinot sportistiem nevainojamu bāzi, pastāstīja Saulītis. Viņš arī apšauba, ka ilgtermiņā šorttreka attīstības centrs varētu pastāvēt bez pašvaldības atbalsta.

Īstermiņā ir labas izredzes Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs redzēt divus Latvijas šorttrekistus, bet sporta veida attīstībai ilgtermiņā ir ļoti svarīgi izveidot stafetes komandu gan puišiem, gan meitenēm. Tieši tāds ir mērķis 2022. gada junioru čempionātam.

Ventspilī un Jelgavā ir apmēram 40 jauno šorttrekistu 13–17 gadu vecumā, un, visiem apvienojot spēkus, var izveidot ļoti spēcīgu komandu, atzina Krievāne.

Tā kā kara cirvji starp Ventspils un Jelgavas nometnēm ir norakti, šis plāns varētu realizēties. Ja raugāmies vēl tālāk, tad gan ir viena problēma. Olimpiskajās spēlēs vieta ir tikai astoņu valstu stafetes komandām, tomēr stafete, šķiet, ir vienīgais mehānisms, kā šorttrekā padarīt valsti konkurētspējīgu ilgtermiņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti