Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

"Sporta studija" aicina iesaistīties "Dod pieci" labdarības pasākuma atbalstam

Latvijas distanču slēpošanā cer uz progresu ne tikai izlases līderiem

Latvijas distanču slēpošanā perspektīvas bažīgas treneru trūkuma un plānās rocības dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Februārī Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās ļoti liels Latvijas slēpotāju skaits – septiņi distanču slēpotāji, kas ļāva pat pieteikt stafetes komandu, un uzrāviens tiešām ir pamatīgs. Jaunajā sezonā Patrīcija Eiduka ir spērusi kārtējo soli uz priekšu, arī Raimo Vīgants turpina startēt visaugstākajā līmenī, bet jautājums ir par viņu panākumu vilkmi pārējā distanču slēpošanas sabiedrībā.

Samanta Krampe Pekinas olimpiskajās spēlēs bija viena no piecām latviešu distanču slēpotājām. Kuplais skaits ļāva Latvijai pirmo reizi sporta veida vēsturē Latvijai pieteikt sieviešu stafetes komandu. Prāvais slēpotāju pulks, protams, bija iespējams ar pēdējo gadu pārliecinoši labākās Latvijas slēpotājas Eidukas iespēto Pasaules kausa posmos. 

Krampei pēdējie pāris gadi sportistes gaitās ir devuši ļoti daudz, un slēpotāja turpinās centīgi trenēties, bet tajā pašā laikā viņa lēš, ka nesasniegs Eidukas līmeni, un tādēļ ne mazāku vērību velta izglītībai. 

"Pieredze, ko esmu ieguvusi pēdējā pusotra – divu gadu laikā… Es jau apmēram zinu, ko man vajag darīt, lai es kļūtu vēl labāka, tādā ziņā es varu darboties. Es zinu, ka progress būs un ka es varu viņu dabūt. Līdz ar to tas ir tikai darīšanas jautājums," paskaidroja Krampe. "Patrīcija [Eiduka] visu savu dzīvi velta sportam. Es šobrīd tā vēl nevaru, līdz ar to es tādā ziņā diezgan daudz atpalieku. Man vienmēr bijusi svarīga arī izglītība, tāpēc es arī vēlos turpināt mācīties un [sportā] darīt maksimāli tik, cik es varu. Es zinu, ka nekad nesasniegšu Patrīcijas līmeni, bet es darīšu tik, cik es varu. Vēlos gan sportot, gan mācīties." 

Augstvērtīgie rezultāti četrgades nozīmīgākajā forumā un atlikušajā sezonas griezumā pamatoti bija uzlūkojami kā grūdiens slēpošanas saimniecības apstākļu uzlabošanai. Tam sekoja arī pirmie praktiski darbi – vasarā četru nedēļu garumā notika Latvijas izlases nometne. Tiesa gan, junioru izlases nometne, bet durvis vienmēr atvērtas arī labākajiem – Eidukai un Raimo Vīgantam, kuri ar savu klātbūtni tikai dotu pievienoto vērtību izlases darbam.

Distanču slēpotājs Raimo Vīgants uzskata, ka

vajadzētu tuvināt iespēju vismaz divas nometnes gadā sarīkot visiem slēpotājiem kopā.

"Lai tie jaunie [slēpotāji] arī aptuveni saprot to līmeni, kādā ir Patrīcija vai [kādā esmu] es, vai vienalga kurš," teica Vīgants. "Pēc tā viņi var atkal vadīties, saprast, kur viņi [kādā līmenī] atrodas. Cik viņiem daudz vēl ir jādara, kas viņiem vēl ir jāuzlabo. Tā sistēma šobrīd, kas ir viņiem, es domāju, ka ir pietiekami laba."

Idejiski labā iecere pagaidām ir izstrādes formā, jo ieceltais Latvijas junioru slēpošanas izlases treneris Roberts Slotiņš pamatalgu pelna Somijas biatlona izlasē, kur viņš sagatavo slēpes somu biatlonistiem. Slotiņš Latvijas distanču slēpošanā izceļ treneru jautājumu.

"Lielākā problēma ir tā, ka ir sportisti, kuri grib startēt, trenēties un attīstīties, bet nav cilvēku, kuri strādātu ar viņiem,"

uzsvēra Slotiņš. "Cilvēku nav tādēļ, ka nav atalgojums pietiekami liels."

Latvijas Slēpošanas federācijā par distanču slēpošanu atbildīgais Jānis Puida atzīst, ka Slotiņš kā junioru izlases treneris ir pagaidu risinājums.

"Mēs domājam, kādā veidā nodrošināt treneri uz pilnu sezonu. Jārēķina arī – ja mums būs treneris, vai mēs spēsim arī tālāk nodrošināt pienācīgā apjomā pašu izlases darbu, jo tas viss atduras pret naudu," sacīja Puida. "Ja mēs varam pilnībā ielikt [finansējumu] vienā lietā, tad visdrīzāk mums pietrūks otrā lietā… Vienmēr nākas kaut kā balansēt starp vajadzībām, starp iespējām."

Savukārt Vīgants atgādināja, ka

nav pamata distanču slēpošanā gaidīt treneru pieplūdumu, jo jauni speciālisti netop.

"Apskatoties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentu loku, cik šogad ir aizgājuši mācīties par distanču slēpošanas treneriem, manuprāt, nulle," uzsvēra Vīgants. "Līdz ar to, manuprāt, tā ir viena no lielākajām problēmām, ka drīzumā nebūs treneru. [Slēpotāju] attīstīšana būs vēl grūtāka."

Ļoti ierobežota budžeta apstākļos Slēpošanas federācija nevar pilnvērtīgi atbalstīt labākos sportistus visa gada garumā. Sportistiem jānāk ar savu finansējumu, tāpēc

arī turpmāk līderiem būs jāmeklē iespēja algot savas vietas citu valstu komandās, kā to dara Patrīcija, trenējoties ar britiem, un Raimo pie igauņiem.

Junioru slēpošanas izlases treneris Slotiņš neslēpa, ka situācija ir sarežģīta. 

"Grūti. No tiem apstākļiem, kas mums tagad ir pieejami… Es domāju, ir labi, ka ir tāda Patrīcija un Raimo. Cerams, arī tālāk veidosies vismaz tāda pati sistēma, ka būs kāds sportists, kurš startē Pasaules kausos," nākotnē raudzījās Slotiņš. "Tas ir daudz atkarīgs no viņiem pašiem, no pašu iniciatīvas. Tikai balstīties uz [Latvijas Slēpošanas] federāciju – diemžēl slēpošanā tas nav iespējams."

Slēpotāja Krampe plāno vēl startēt kādā Pasaules kausa posmā sprintā, bet par tālāko viņa nesteidz spriest. 

"Laiks rādīs, jo es nezinu, kas notiks nākamgad, aiznākamgad. Tāpēc es neņemos neko solīt, bet es zinu to, ka vēlos turpināt sportot un uzlabot sevi," piebilda Krampe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti