Latvijas olimpiskās izlases sastāvs distanču slēpošanā sākotnēji bija pārsteidzošs – bez labākās biatlonistes Baibas Bendikas, kura vismaz 30 kilometru distancē ir līdzīgā līmenī ar mūsu labāko slēpotāju Eiduku. Baibu olimpiskajā slēpošanas sastāvā vispirms iekļāva kā pirmo rezervisti, līdz starptautiskā kvotu pārdale arī viņai pavēra iespēju startam Pekinā slēpošanā. Rezervistos nonāca arī cita slēpošanā startējusī biatloniste Annija Keita Sabule, kura aizvadītajā nedēļas nogalē uzvarēja abās Latvijas čempionāta dienās.
Bendika šobrīd ir krietni ātrāka par abām olimpiskajā sastāvā iekļautajām jaunajām slēpotājām Esteri Volfu un Samantu Krampi, kurām ir tikai 16 un 18 gadi. Sākotnēji atturoties no Bendikas iekļaušanas sastāvā, Latvijas Slēpošanas federācija (LSF) gribēja garantēt, ka pirmo reizi olimpiskajās spēlēs Latvija būs pārstāvēta arī sieviešu stafetē.
Punkti kvalifikācijas cīņā par 3. un 4. kvotas vietu dāmām un otro vietu vīriem bija tik līdzīgi, ka LSF cerēja uz visu pretendentu piedalīšanos Latvijas čempionātā plecu pie pleca.
Labākie tad arī brauktu un Pekinu. Tiesa, sanāca pavisam citādi – Kitija Auziņa un Indulis Bikše startēja Otepē, Igaunijā, bet pārējie latvieši – Madonā.
Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) punkti tiešām Otepē bija labāki, un Bikše ar Auziņu izvilka pilno lozi. FIS sistēmā, jo mazāk gūti punkti, jo labāk. Bikšem 81,66 punkti pret Slotiņa 83,73 punktiem Madonā, kamēr čempionei Sabulei 132,55 punkti, bet Auziņai – 108,5 punkti. Pēc punktiem Latvijas čempionāts šoreiz bija krietni mazvērtīgāks nekā Igaunijas, un ikdienā pārsvarā biatlonā startējušajiem Robertam Slotiņam un Sabulei tas šoreiz iegrieza.
Latvijas izlases biatlonists un slēpotājs Slotiņš pārliecinājies, ka igaunis, kuru viņš sacensībās regulāri apsteidzis, Otepē nopelnīja labus punktus un arī tika uz Pekinu. Slotiņš atzina, ka distanču slēpošanā tikt pie olimpiskās ceļazīmes ir vieglāk nekā biatlonā. Slotiņam izredzes uz augstiem rezultātiem gan ietekmēja arī inficēšanās ar kovidu pirms gadumijas.
Savukārt Sabule saskata, ka konkurencē par olimpiskajām kvotām izšķiroša bija pretendentu izvēlētā taktika. Viņa gan daudz nepārdzīvo un jau devusies uz biatlona Pasaules kausa posmu Antholcā. Sabule nevēlējās startēt Otepē, jo uzskatīja par svarīgu dalību nacionālajā čempionātā.
Taktika šoreiz par labu nospēlēja 16 un 18 gadus vecajām Volfai un Krampei.
Viņas savus labākos punktus izcīnīja sacensībās Serbijā un, neskatoties uz to, ka Madonā krietni atpalika no Sabules, kvalifikācijā ir augstāk. Tāda ir slēpošanas punktu specifika.
Volfa saskata, ka abas ar Krampi veiksmīgāk izvēlējās sacensības startam, un tas paver iespēju 16 gadu vecumā doties uz olimpiskajām spēlēm. Taktiskās cīņas ne pārāk simpatizē LSF – pirms sacensībām Madonas bija pat apsvērta doma, ka piedalīšanās Latvijas čempionātā būtu obligāta.
Par distanču slēpošanu atbildīgais Latvijas Slēpošanas federācijas (LSF) valdes loceklis Jānis Puida gan uzsvēra, ka lēmums bija cits, jo vienu sacensību īpaša izcelšana radītu sportistiem risku.
"Vienās sacensībās vari saslimt, vari nokrist, var kaut kas ar inventāru notikt, tāpēc izvēlējāmies vērtēt visu sezonu," paskaidroja Puida. "Igauņiem ir dalīta sistēma, kur daļa [sportistu uz olimpiskajām spēlēm] tiek pēc sezonas kopvērtējuma, bet daļa – uzvarot Igaunijas čempionātā. Domāju, ka mums arī jāapsver šāds hibrīda variants."
Tiesa, visiem rezervistiem aizvien ir jābūt gataviem ātri kravāt somas uz olimpiādi, jo nevar zināt, kas notiks epidemioloģiski riskantajā pēdējā pirmsolimpiskajā nedēļā.
Slēpošanas un biatlona federāciju sportistu savstarpējais cīniņš pirms olimpiādēm allaž ir bijis diezgan karsts. Biatlonam vēsturiski bijis lielāks finansējums, bet šoreiz tieši slēpošanā sportistiem starta vietu ir vairāk. Tiesa, tas nav saistīts ar lielāku finansējumu federācijā, bet ar pašu sportistu labiem rezultātiem sacensībās.