“Man šoreiz tas tiešām bija maratons, un zināmā veidā pat sanāca uzstādīt tādu neoficiālo rekordu, jo piedalījos astoņās sacensībās, lai gan vidēji ir četras piecas reizes, kad jāiet pie tiesnešu galdiņiem strādāt,” LTV atklāja Ābele.
Tiesneši olimpiskajās spēlēs dzīvoja stundas brauciena attālumā no halles. Bet darba apstākļi bijuši labi. Grūtāk esot zemāka līmeņa sacensībās, kad hallē ir auksts un grūti saglabāt koncentrēšanos. Atbildība gan ir milzīga un darbs intensīvs – nepilnu trīs minūšu laikā jādod vērtējums.
“Tad, kad nāk 52. un 53. vai pat 100. slidotājs, kā tas mēdz būt daudzās bērnu sacensībās, tad ir ļoti grūti noturēt fokusa līmeni,” atklāj tiesnese. Olimpiskajās spēlēs esot vienkāršāk.
Latviju Phjončhanas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja Deniss Vasiļjevs un Diāna Ņikitina. Tiesnese uzskata, ka Denisam jābūt priecīgam par izcīnīto 19. vietu: “Nepārvaldot četru apgriezienu lēcienus, es domāju, jā. Jo mēs redzējām, ka vīriešiem programmā tiek izpildīti pat seši četru apgriezienu lēcieni.”
Par spīti neveiksmēm ar četru apgriezienu lēcieniem, Denisam sevi izdevās parādīt kā lielisku daiļslidotāju. Ābele uzskata, ka gan tiesneši, gan skatītāji jūt, kad daiļslidotājs pats bauda savu slidojumu.
“Man patīk Denisa attieksme pret sportu, man patīk tas, ka viņš bauda savu darbu, viņam patīk tas.
Es varētu tikai novēlēt, lai katrs no sportistiem atrod to pozitivitāti, kas viennozīmīgi atrod atbalstu jebkurā – gan tiesnešu, gan skatītāju sirdī,” bilda tiesnese.
Ņikitina pēc sava priekšnesuma izplūda laimes asarās, taču pēc tiesnešu vērtējuma saņemšanas viņas treneris Stefans Lambjēls pauda neizpratni, taču Ābele teic, ka tam neesot bijis pamata.
“Viņa mazliet tā kā zagās uz elementiem, jo bija ļoti svarīgi izpildīt elementus tīri. Līdz ar to tas plašums, ātrums, drošība, brīvība mazliet izpalika,” komentē Ābele.
“Nevar teikt, ka mūsu sportisti noslidoja slikti – vienkārši pārējie sportisti noslidoja mazliet labāk – brīvāk, drošāk, atraisītāk,” uzskata tiesnese.
“Es domāju, ka nākamās olimpiskās spēles būs mūsu sportistu spēles,” intervijā LSM.lv teic Ābele.
Ābele pauž, ka šī bijusi debija arī Lambjēlam, jo līdz šim viņš ir bijis tikai kā sportists. “Viņam mazlietiņ vēl jāpamaina domāšanu no sportista domāšanas un viedokļa uz trenera domāšanu un viedokli. Trenerim jāizpilda pamatdarbs, kas sportista līmeni ne tikai sasniedz, bet arī parāda,” pauž Ābele.
Ābele atceras, ka Lambjēls kā daiļslidotājs rādījis teicamas piruetes, taču viņa audzēkņiem vēl tas tik labi nesanāk.
