Kāda mūsu medaļu ieguvējiem bijusi līdzšinējā karjera, kādi treneri to veicinājuši un kas darāms, lai karjeru kāpinātu arī nākotnē? Aparjodam skolā paticis volejbols, vieglatlētika, tomēr viņa māmiņa Aiva Aparjode, kura 2006.gadā kamaniņu sportā startēja Turīnas olimpiskajās spēlēs, dēlu jau kopš 11 gadu vecuma pievērsa kamaniņu sportam. Mantotos gēnus un mammas arī kā treneres lomu karjeras attīstībā tūdaļ pēc panākuma uzsvēra arī pats čempions.
Aparjode par dēla panākumiem ir gandarīta gan kā trenere, gan kā mamma. Šogad Aparjods pasaules junioru čempionātā izcīnīja sudraba medaļu, bet Eiropas junioru meistarsacīkstēs kļuva par bronzas medaļnieku.
Savukārt Latvijas kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga uzsvēra sporta veida tradīcijas Latvijā un, viņaprāt, par sporta veida nākotni nevajadzētu raizēties.
Tikmēr daiļslidotājs Vasiļjevs izcīnīja sudraba medaļu un ir apņēmības pilns jau tuvākajā nākotnē izpildīt sarežģītu četru apgriezienu lēcienu, lai iegūtu vēl lielāku pārliecību cīņā ar konkurentiem. Tuvu godalgai bija arī talantīgā daiļslidotāja Diāna Ņikitina, kura ieņēma trešo vietu pēc veiktās īsās programmas, bet pēc izvēles slidojumā finišēja 5.vietā.
Latvijas slidošanas asociācijas prezidente Marika Nugumanova ir gandarīta par jauno daiļslidotāju panākumiem. Pēc Angelinas Kučvaļskas izcīnītās 4.vietas Eiropas čempionātā tagad ir gados vēl jaunāki sekotāji - gan Vasiļjevs, gan Ņikitina. Treneru korpusam izdevies piesaistīt arī olimpisko čempionu Alekseju Urmanovu. Lai vēl augstākā līmenī varētu turpināt gatavoties sacensībām, Latvijā daiļslidotājiem nepieciešama jauna sporta bāze.
Lillehammerē jaunatnes ziemas olimpiskās spēles risināsies līdz svētdienai. Sacensību programmā ir iekļauti 15 ziemas sporta veidi, un jaunie sportisti sadalīs 70 medaļu komplektus.