Jānis Skrastiņš, kurš trasē strādā jau septīto sezonu, “Sporta studijai” atklāja, ka bija aizbraucis strādāt uz Norvēģiju. “Pastrādāju tur četrus mēnešus, bet sapratu, ka bez trases es nevaru. Pietrūkst aukstuma, pietrūkst svaigā āra gaisa, trases kolektīva,” atklāja Siguldas ledus dienesta vadītājs, piebilstot, ka neko citu viņš tik labi neprot, kā strādāt trasē, gatavojot ledu.
Kopš oktobra sākuma, kad sākās aktīvā sezona, Jānim bijušas vien divas brīvas dienas. “Sporta studijai” viņš atklāja vairākus ledus sagatavošanas noslēpumus un neslēpa: “Fiziski nav viegls darbs”. Savā ziņā ledus dienesta vīriem ir jāstrādā kā glābējiem – jābūt gataviem doties glābt situāciju jebkurā brīdī.
Jānis atklāja, ka tad, kad kāds no Latvijas sportistiem iegūst medaļu, arī viņš jūtas tā, ka daļa no šīs medaļas ir paša nopelnīta. Viņa sapnis – aizbraukt uz Dienvidkoreju un redzēt arī spēles, un redzēt, kā Martins Dukurs saņem zelta medaļu – tas būtu karjeras augstākais punkts.
