Kristaps Zvejnieks: Pēc Pasaules kausa punktu sasniegšanas atbalsts nemainījās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas labākā kalnu slēpotāja Kristapa Zvejnieka uzlikšana uz distanču slēpēm savā ziņā ir nedaudz nekorekts gājiens. Kāda jūtīgāka dvēsele to varētu iztulkot kā mājienu – kalnos elites līmenī latviešiem nav ko meklēt. Šobrīd viņš tiešām iepauzē. Naudas trūkuma dēļ.

Turklāt gandrīz 27 gadus vecajam Kristapam šī ir pirmā ziema 20 gadu laikā, kad viņš sacensībās nepiedalās vispār. “Šī bija pirmā sezona, kad es redzēju, kā nokrīt lapas pilnībā,” teic pats Zvejnieks, norādot, ka parasti viņš atgriežas Latvijā, kad jau ir lietainā ziema. Šogad ir savādāk – šogad viņš ir daudz vairāk Latvijā.

“Es biju mājās Latvijas simtgadē, ko es jau pirms dažiem gadiem plānoju un zināju, ka es gribētu, bet tai pašā  laikā zināju, ka tas bez variantiem būs,” atzīst Kristaps.

Uz distanču slēpēm Zvejnieks adaptējas diezgan ātri – pēdējo reizi slēpojis kopā ar brāļiem pirms gadiem trim.

Taču, kā viņš sarunā ar “Sporta studiju” atklāj, arī pierašana pie jauna kalnu slēpošanas inventāra sākumā ir sāpīga. Kristapam ir 44. kājas izmērs, taču uz slaloma slēpēm viņš kāpj 42. izmēra zābakos – tas tāpēc, ka labāks izliekums.

Šīs sezonas izlaišanas galvenais iemesls ir naudas trūkums. Tiesa gan, arī iepriekšējie gadi ir bijuši gana smagi. Visu organizējot pašam, pēdējos gados Kristaps kalendārā teju pēc plāna jau varēja atzīmēt brīžus, kad nolaidīsies rokas – tas parasti noticis novembrī un martā.

Dzīve uz izdegšanas robežas. Un šai sezonai neizdevās savākt pat tik daudz līdzekļu kā iepriekš.

Šādos apstākļos cerēt uz progresu nebija pamata, tāpēc nolemts iepauzēt.

Kristapa dienas plānotājs gan vēl joprojām ir pilns – viņš remontē dzīvokli, vada treniņus un sporta psiholoģijas nodarbības. Sāka atmaksāties dzelžainā apņemšanās pabeigt studijas – Kristapam sporta psiholoģijā ir maģistra grāds.

Kalnu slēpošanā gan varot notikt visādi – kādreiz dienu sāk ar apņemšanos nopietni paveikt lietas, pareizi ēst, bet nekas nesanāk; citreiz – grūti piecelties, kaut ko neveselīgu apēd un slinkuma pēc neiesildās, bet viss notiek.

Apritējuši trīs gadi, kopš Kristaps kā pirmais latvietis spējis izcīnīt punktus Pasaules kausa izcīņā. 2016. gada 6. janvāra slēpes ir paturētas par piemiņu. Kristaps cer, ka arī viņa jaunākajiem brāļiem Mikam un Dāvim izdosies sasniegt punktus Pasaules kausā.

26. vietā olimpiskajās spēlēs Phjončhanā – protams, milzīgs sasniegums, taču punktu izcīnīšana savā ziņā bijusi pat svarīgāka.

“Es biju pirmais latvietis, kurš to izdarīja,”

stāsta Kristaps, atceroties, ka ticējis – to var sasniegt, bet tas prasīs ļoti daudz laika. Bet pēc tam mainījās ticības līmenis.

Citās valstīs, kā, piemēram, Itālijā un Austrijā, pēc šāda sasnieguma seko arī atbalsts un palīdzība, virzot tālāk – sportistu pamana. Taču Kristapa gadījumā nekas nemainījās, un tas viņu nedaudz arī izdedzināja. Savā ziņā tas viņu pat salauzis. Viss bijis iepriekšējā līmenī.

Uz jautājumu, vai redzēsim viņu arī nākamajās olimpiskajās spēlēs, Kristaps rūgti pasmaidīja – ja nebrauks pats, tad ļoti gribētu braukt līdzi brālim palīdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti