“Tas bija ļoti liels pagrieziens manā dzīvē. Tas bija punkts, kad ieguldītais darbs pēdējo gadu laikā ir nācis gaismā,” tā LTV raidījumā “Sporta studija” atzina kalnu slēpotāja.
3. janvāris, kad Lelde tika pie augstākā sasnieguma karjerā, ir sezonas vidus. Daudzas no meitenēm jau ir sagurušas, dažas vairs nav labākajā fiziskajā formā. “Mēs visas cīnījāmies, gribējām tikt trīsdesmitniekā,” to dienu atceras Gasūna.
Pēdējos gados kalnu slēpotāja ir daudz trenējusies, ieguldījusi pamatīgu darbu. Tikt pie vērā ņemamiem rezultātiem bijis mentāls jautājums. Šogad viņa pie tā ļoti strādājusi un tikusi galā. Lelde atzīst – ir brīži, kad netici pats sev, ka esi laba, ka vari cīnīties ar labākajām sportistēm.
“Tad iestājas stīvums kājās un neizdari to, ko treniņos,” atklāj Gasūna.
Bet treniņos vienmēr viss padevies ļoti labi, bet pārliecības trūkuma dēļ sacensībās tik labi viss neizdodas.
Leldei nekad nav interesējis rezultāts “nobraukt līdz galam”. Viņu interesē sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, lai redzētu savu robežu un paceltu to vēl augstāk
Runājot par TOP 10 kalnu slēpotājām, Gasūna atzīst, ka meitenes jau no agra vecuma strādā pēc atstrādātām programmām, iziet testus, treneri arī zina, kā dabūt augstus sasniegumus pēc iespējas ātrāk. Latvijā šādas sistēmas nav. Vismaz pagaidām vēl nav.
Sezonas laikā Gasūna par mājām sauc Austriju. Ar viņu kopā ir Kaspars Loss.
“Viņš ir viss – treneris, trenera palīgs, psihologs,” par Losu teic Gasūna, piebilstot: “Mēs divatā esam komanda Pasaules kausa un Eiropas kausa laikā. Kopā mēģinām sasniegt mērķus.”
Kalnu slēpotāja atzīst, ka vēl nav izdevies sastapt tādu komandu kā viņi – komandu no tikai diviem cilvēkiem, kas pārņemti ar entuziasmu.
Kad slēpošanas sezona ir noslēgusies, Lelde neatslābst – tad sākas fiziskie treniņi, peldēšana, skrituļošana, vieglatlētika un citi sporti. Gasūna darot visu iespējamo. Un, lai gan viņa par slēpošanu nesaņem algu, sevi uzskata par profesionālu sportisti.
Gasūna 2014. gadā piedalījās olimpiskajās spēlēs Sočos. Tur iegūta 30. vieta. Taču klāstīt savus mērķus par nākamā gada olimpiādi Dievidkorejā sportiste nav gatava. “Es skaļus mērķus neizvirzu,” viņa piebilst, norādot, ka turpinās strādāt gan fiziski, gan arī pie mentālās sadaļas, un tad jau viss būšot labi.
