Latvijas bobsleja izlase pēc vispusīgas izvērtēšanas nepiedalīsies oktobra beigās treniņnedēļā olimpiskajā Phjončhanas trasē, jo noderīgāk būs testēt tehniku tuvāk mājām, Latvijas Radio pastāstīja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Viņš atzina, ka viens otrs speciālists par to varbūt šausmināsies, tomēr treneris ir pārliecināts, ko no tālās ceļošanas nebūs samērojamas atdeves.
Rudenī Latvijas bobslejisti iemēģinās kamanas Siguldā un Lillehammerē. Katram pilotam būs divas vai trīs kamanas, kas būs jāpārbauda, bet, sūtot tehniku uz Dienvidkoreju, tiktu zaudētas vairākas nedēļas. Turklāt jārēķinās ar aklimatizācijas nepieciešamību un nogurdinošiem pārlidojumiem sportistiem, kam vēlāk vēl jādodas uz Ameriku.
Prūsis uzsvēra, ka Latvija bobsleja tehnikas attīstībā noteikti nav avangardā, tādēļ kamanas lielākoties tiek pirktas no ārzemniekiem un tad uzlabotas. Izlasei ir arī labas divnieku ekipāžu kamanas, kas ražotas Latvijā, taču jārēķinās, ka nekad nevarēsim atļauties tādas investīcijas un zinātniskās brigādes, kādas ir vadošajām lielajām komandām, paskaidroja treneris. Nav pamata gaidīt, ka bobslejā Latvijas mašīnbūve un zinātne būtu augstākā līmenī nekā valstī kopumā.
"Mūsu galvenā bagātība ir sportisti un treneri. Mums ir labākie sportisti, un no viņiem varbūt izspiežam daudz vairāk nekā ārzemnieki," sacīja Prūsis.
"Tas varbūt arī kompensē tehnikas trūkumus," viņš piebilda.
Pagaidām nav zināms, ar kādu tehniku Latvijas bobslejisti februārī startēs ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Ja kāds bobslejā pašlaik teiktu, ka zina, ar kurām kamanām brauks olimpiskajās spēlēs, tā būs tukša muldēšana, ar sev ierasto vieglo ironiju pasmējās Prūsis.
Latviešiem ir vienošanās ar austriešu ražotāju, kas iepriekšējā olimpiādē gatavoja kamanas Krievijai, bet tagad piedāvājis variantu arī Prūša pārraudzītajiem bobslejistiem. "Nav lēts prieks, bet futbolā vai hokejā tā būtu viduvēja leģionāra alga," potenciālās izmaksas iezīmēja treneris.
Ar valsts atbalstu izlasei ir iespēja investēt tehnikā bobslejistiem nozīmīgu summu, un pirmos ražojumus paredzēts saņemt septembra beigās, savukārt pirmie testi būs oktobrī Lillehammerē. Par sliecēm olimpiskajam startam gan būs skaidrs tikai iepriekšējā vakarā pirms sacensībām, par kamanām, iespējams, ātrāk, paskaidroja treneris.
Olimpiskajā Phjončhanā Prūsis rēķinās ar visiem scenārijiem un saka, ka būs gatavs atgriezties mājās, gan ar vairogu, gan uz tā.
Taču treneris grib, lai sportisti nepazaudētu saskari ar zemi gan panākuma, gan neveiksmes gadījumā. Par savu nākotni pēc olimpiskajām spēlēm treneris pašlaik nedomā. Prūsis gan pieļauj, ka 12 gadi bez pauzes Latvijas izlases vadībā varētu būt par daudz, jo iepriekš karjerā ārzemēs ir piedzīvojis grūtu sākumu, toties guvis ļoti vērtīgu pieredzi.
Prūsis atgādina, ka olimpiskajām spēlēm gan vispirms jākvalificējas, gan jācīnās par vietu augstākajā starta grupā, tādēļ
nekādas paslēpes pirmajā sezonas pusē sacensībās nebūs.
Pašlaik Latvijas izlase ir pirmā gatavošanās posma vidū. Uz olimpisko startu potenciāli pretendē 14-15 bobslejisti, kuru uzvārdus Prūsis nesteidz nosaukt. Sacensībās maksimāli varētu startēt 12 sportisti, bet trenerim nav pašmērķis visu duci aizvest uz Phjončhanu.
"Mani neinteresē kvantitāte, cilvēku skaits, kas aizbrauks uz olimpiādi, mani interesē konkrēts rezultāts," uzsvēra Prūsis. "Neesmu par to, lai kāds neaizbrauktu, bet man primārais ir tikai rezultāts. Kaut vai aizbrauksim ar vienu ekipāžu, bet, lai tā būtu spējīga cīnīties par visaugstākajām vietām. Nevis aizbrauktu ar trijām [ekipāžām] un paliktu otrajā desmitā."
Katrs sportists gatavošanos olimpiskajām spēlēm redz savādāk. Vispirms mērķis ir tikt uz olimpiskajām spēlēm, bet tiem, kas tur bijuši jau iepriekš, ir svarīgi izdarīt ko paliekošu, uzsvēra Prūsis. Bobslejistiem tas nozīmē izcīnīt vietu, kas visus iepriecinātu.
