Norvēģijas izlasē nav savstarpēju noslēpumu vai negatīvas konkurences, pastāstīja Silovs. Toties sportisku konkurenci viņš uzskata par labu lietu un pozitīvi raugās uz treniņu grupām, kur veicina iekšēju sāncensību un ir atvērti sadarbībai, necenšoties norobežoties. Katrs augsta līmeņa ātrslidotājs ar savu stilu vienmēr ļauj ko noderīgu iepazīt arī citiem.
"Tā ir sadarbība - viņi mani izmanto kā sparingpartneri un es izmantoju viņus. Tur nav nekādas finansiālās intereses," teica Silovs.
Pēc Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm, kur Silovs ieguva 4.vietu, viņam pamainījās gan treniņprogramma, gan treneris. Sportists arvien tic iespējai uzlabot rezultātu un slidošanas tehniku, lai virzītos tuvāk ideālam.
Šosezon pasaules čempionātā Soltleiksitijā un Eiropas čempionātā Hērenvēnā Silovs ieguva 7.vietu masu starta distancē. Viņam vienmēr pēc sacensībām ir sajūta, ka varēja nostartēt labāk, bet sportists arī apzinās, ka sacīkstēs lēmums ir jāpieņem vienā acumirklī bez iespējām daudz analizēt.
Silovs saskata, ka šosezon masu startā viņš slidoja daudzveidīgāk.
Izvērtējot savu veikumu pasaules čempionātā, Haralds atzina, ka masu startā sāka augstkalnes apstākļos pārāk ātri un pēdējos trīs apļos par to bija jāsamaksā. Lai arī izdevās aizbēgt no līderu grupas, nepietika dukas līdz distances beigām.
Latvijā ir senas ātrslidošanas tradīcijas un Silovs negribētu kļūt par pēdējo ierakstu sporta veida vēsturē. Viņa iegūtā 4.vieta olimpiskajās spēlēs nodrošināja Latvijā iespēju darboties treniņu grupai, kuras sastāvu nokomplektēja no skrituļslidotājiem un šorttrekistiem. Grupai bija iespēja arī doties uz treniņiem Nīderlandē, un Silovs būs gandarīts, ja vismaz kāds no topošajiem ātrslidotājiem tiks līdz lielajam sportam.
Vadot seminārus, Silovs ir pārliecinājies, ka bērniem sākumā vajag dot tikai mazliet iedvesmas, tādēļ viņa pūles nav veltas. Haralds uzsver, ka rezultāts nodarbību sākumā nav svarīgākais.