“Negribu palaist garām sacensības, negribu notraumēties,” tā snovbordists. Tieši traumas dēļ Cukunde Soču olimpiskajās spēlēs palika rezervistos. Tādēļ tagad jo īpaši domā pie šī aspekta.
Līdz sloupstaila labākajiem sportistiem Cukundem vēl esot kur augt. Taču tagad viņš izprotot, kādēļ viņi ir tik labi.
“Mums ir 300 metru kalnu nobrauciens, viņiem ir 15 reizes lielāks. Lielākais tramplīns Latvijā ir septiņi metri – tur 25 metri,” norādīja Cukunde.
Iespēju startēt Korejas olimpiskajās spēlēs Cukunde uztver ļoti nopietni, it sevišķi ņemot vērā apstākļus, ka šī varētu būt vienīgā iespēja parādīt savu varēšanu. “Pēc tam būs grūti progresēt,” norādot uz vecumu, uzsvēra sportists.
Pēdējā laikā viņa fiziskās sagatavotības treniņi noritējuši kopā ar Latvijas skeletona izlasi. Pirms tam viņš esot, kā pats izsakās, vienkārši laidis vaļā, un viss sanācis. Taču tagad šai lietai pieiet daudz nopietnāk. “Sākumā bija ļoti grūti,” atzinās sportists. Taču tagad dažos vingrinājumos, iespējams, viņš pat varētu pārspēt brāļus Martinu un Tomasu Dukurus.
