Ar pieredzi un uzticību 16 gadu vecumā. Intervija ar Latvijas junioru kērlinga izlases līderi Evelīnu Baroni

Februārī pasaules junioru čempionātā kērlingā Latviju pārstāvēja enerģiskās kapteines jeb skipa Evelīnas Barones komanda, Krievijas pilsētā Krasnojarskā izcīnot 7.vietu konkurencē ar krietni vecākām sāncensēm. Jau vairāk nekā 100 spēļu zem savas valsts karoga aizvadījusī 16 gadus vecā sportiste intervijā LSM.lv pastāstīja, ka viena no pasaulē senākajām spēlēm viņu piesaista ar īpašo komandas vērtību, jo viens spēlētāju sastāvs bieži vien ir saistīts uz visu sportisko mūžu. 

Evelīnu neizbrīna, ka ne visiem kērlings ir zināms ledus sporta veids, tādēļ Latvijas čempione pieaugušo konkurencē aši izskaidro spēles pamatnoteikumus. Komandas uzdevums ir pieslidināt akmeņus vistuvāk "mājas" centram. Katrai komandai astoņi akmeņi, katrs no tās četriem spēlētājiem izslidina divus. Kad visi akmeņi izslidināti, viens ends ir noslēdzies. Atkarībā no disciplīnas mačā izspēlē astoņus vai 10 endus un rezultāta summā nosaka uzvarētāju.

Kērlingu var spēlēt dažādā vecumā, bet augstu sasniegumu līmenī tas ir jaunu cilvēku sports, jo nepieciešama fiziskā sagatavotība, paskaidro spēlētāja. Ja kādam šķiet, ka kērlinga hallē ir auksti, tad noteikti ne spēlētājiem, kuri pēc iesildīšanās jūtas labi arī īsos krekliņos. Vienā spēlē ar slotu intensīvi tiek noberzti 2-3 kilometri ledus un bez lielas izturības te neiztikt.

Gundars Galkins: Pārstāvot Latviju, pasaules un Eiropas čempionātos jau esi aizvadījusi 100 spēļu nacionālajā izlasē...

Tas ir ļoti daudz 16 gadu vecumā. Tā noteikti ir milzīga pieredze, bet tajā pašā laikā nav nekas neiespējams. Šosezon junioru izlasē pasaules čempionātā spēlējām gan A, gan B grupā, un tas vien jau ir 18 spēles. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Team Barone 🇱🇻 (@team_barone) on Feb 16, 2020 at 7:47am PST


Rezultāti liecina, ka jau esi sasniegusi solīdu meistarības līmeni. Vai pasaules kērlingā tas 16 gadu vecumā ir ierasti?

Kērlingu sāku spēlēt ļoti agri - astoņu gadu vecumā. Tas nav tipiski, jo jārēķinās, ka kērlings ir ļoti asimetrisks sporta veids, iesaistot tikai vienu ķermeņa pusi. Tas jāpatur prātā, lai nesabojātu veselību. Optimāli sākt spēlēt kērlingu ir 10-15 gadu vecumā. Tālāk sasniegumu gūšana jau ir katra paša ziņā, cik daudz laika veltīt spēlei un treniņiem. Latvijā jaunieši arvien vairāk iesaistās pieaugušo kērlingā, kur var iegūt nozīmīgu pieredzi.

Asimetriskās slodzes dēļ kērlingistiem ir kādi īpaši treniņi, lai to kompensētu?

Ja ir daudz treniņu, noteikti jāapmeklē fizioterapeits un jāpilda dažādi vingrinājumi. Citādi savērpjas mugurkauls un var gūt dažādas traumas. Man ir savs un arī komandas fizioterapeits, ko apmeklēju klātienē, man ir arī uzdevumi, ko pildīt mājās un pēc treniņiem atsildoties.

Cik ilga ir sportiskā karjera kērlingā?

Mana mamma [Daina Barone] sāka spēlēt pēc 30 gadu vecuma un spēlē arvien. Šosezon uzvarēja Latvijas čempionātā jauktajiem pāriem.

Evelīna Barone

Kā Tu nonāci kērlingā?

Vecmammai bija dzimšanas diena, un viņa uzrīkoja korporatīvu pasākumu, kurā visi varēja izmēģināt kērlingu. Tas mūsu ģimenei gāja pie sirds un turpinājām trenēties. Es tolaik dejoju, bet tas īpaši nesimpatizēja. Kērlingā iepatikās, ka tas ir komandas sporta veids, kur jāprot sadarboties. Rezultāts ir atkarīgs ne tikai no tevis, bet arī no komandas biedru snieguma. Kaut kā jau pirmajās reizēs labi sanāca, un Latvijas Kērlinga asociācijas vadītājs piedāvāja nākt uz treniņiem. 

Pēc gadskaitļiem esi apmēram Latvijas kērlinga vienaudze. Kā, tavuprāt, spēle Latvijā gadu gaitā ir mainījusies?

Sākumā nebija kērlinga halles un treniņi risinājās Jelgavā uz hokeja ledus. Cilvēki cēlās piecos no rīta, lai sešos būtu Jelgavā un gatavotu ledu treniņiem. Kad uzcēla kērlinga halli, viss kļuva vienkāršāk. Tagad hallē ledus gandrīz vienmēr ir aizņemts, arī lietuvieši brauc pie mums rīkot savus čempionātus, jo viņiem halles nav.

Kērlings arī kļuvis atpazīstamāks. Kad sākumā teicu, ka spēlēju kērlingu, parasti bija liels apmulsums - ko tas nozīmē?

Vienaudži nebrīnās par Tavu aizraušanos? Draugi ir no kērlinga?

Kā daudzi cilvēki, arī skolā liela daļa kērlingu par lielu sportu neuzskata, bet aizvedu savu klasi pamēģināt un kopš tā laika jūtu nelielu respektu (smejas). Klase man ir ļoti atbalstoša, viņi saprot, ka esmu daudz ko sasniegusi. Skolā lielākoties man ir neitrālākas attiecības, draugu vairāk ir kērlingā, jo bieži braucu uz sacensībām. Iepazīstot cilvēkus ārpus Latvijas, ir draugi arī no citām valstīm.

Kā kērlingā komplektējas komandas? Tā ir skipa iniciatīva vai kā savādāk?

Nav tā, ka komandā savāc dažādus cilvēkus. Parasti tā ir draudzīga cilvēku kopa, jo ļoti svarīga ir komandas ķīmija un vienots gars. Ir mēģināts komplektēt izlases, vienkārši saliekot kopā spēlētājus, bet tas praktiski nekad nenostrādā, jo nav šo draudzīgo saišu. Nereti komanda kopā spēlē no 10 gadu vecuma līdz karjeras beigām. Komandas sastāvs mainās reti, piemēram, tā var gadīties, ja kāda spēlētāja vairs neatbilst juniora vecumam. Konkurence ir vairāk ar citām komandām un motivē strādāt.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Team Barone 🇱🇻 (@team_barone) on Feb 17, 2020 at 10:40pm PST


Svarīgāka ir ķīmija vai tas, ka spēlētājiem ļoti labi jāzina komandas biedru prasmes?

Drīzāk ķīmija, jo pārējo visu var pielabot. Labāk zināmiem cilvēkiem arī zini, kurā brīdī var ko aizrādīt, bet kad labāk noklusēt. Uz junioru pasaules čempionātu braucu ar savu komandu. Tā ir nemainīga, komanda trenējas, gatavojas un brauc uz turnīriem, uz čempionātiem. Visiem spēlētājiem komandā jābūt labiem. Nav tā, ka uz vienām sacensībām brauksi ar vienu komandas sastāvu, uz nākamo - ar citu.

Nav arī tā, ka skips izvēlas, ar ko spēlēs. Drīzāk komanda savu labāko stratēģi un domātāju izvirza par skipu.

Man tagad ir divas pastāvīgas komandas - junioru un sieviešu.

Par ko skips ir atbildīgs spēlē?

Skipa uzdevums ir vadīt spēli, pieņemt lēmumus par stratēģiju, taktiku, izlemt, kādus metienus mest, novadīt akmeņus. Bet katrs metiens ir visas komandas darbs - metējs izmet, berzēji nosaka beršanas spēku un to, vai vajag berzt, skips novada līniju. Izdomā, vai spēlēs agresīvi vai ne. Vienmēr var konsultēties ar komandu un ļoti grūtā situācijā vienreiz spēlē var paņemt minūtes pārtraukumu un pieaicināt treneri.

Saka, ka skipam ir jāpazīst ledus. Ko tas īsti nozīmē?

Akmens rotējot slīd pa noteiktu trajektoriju, un skipam jāpazīst, kad akmens griezīsies vairāk un kad slīdēs taisnāk. Uz katra ledus šis grieziens var atšķirties. Arī tajā pašā hallē nākamajā dienā ledus var būt savādāks.

Jāspēj adaptēties un ledu nolasīt.

Daudz ko nosaka ledus sagatavošana, uzlietie pilieniņi uz virsmas, temperatūra. Var uzrasties sarma, un tad ledus būs lēnāks. To var sajust, pirms spēles iesildoties vai pirmajā, otrajā endā. Pasaules čempionātā iesildīšanās laikā ledus bija "taisns", bet spēles laikā pēkšņi vienā sānā sāka ļoti griezties. Bija pat spēles, kur vadījām tikai pa vienu pusi. Kādēļ ledus tā mainījās, nav ne jausmas. Ir jādomā trīs soļus uz priekšu, un svarīgi ir labi nospēlēt jau sākumā.

Pasaules junioru čempionātā kā skips nostrādāji labi?

Uz to ir sarežģīti atbildēt. Kopumā bija labi, bet vienmēr ir, pie kā piestrādāt. No treneriem lielākoties dzird aizrādījumus, ko vajag uzlabot, un mazāk to, kas bija labi. Lielākoties lēmumi tika pieņemti pareizi, bet varbūt ne vienmēr bija labākā izvēle. Piemēram, spēle pret Kanādu [2:13] galīgi neizdevās, bet tur vaina vairāk bija metienos, nevis lēmumos. Iespējams, satraukums traucēja.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Team Barone 🇱🇻 (@team_barone) on Feb 20, 2020 at 7:43am PST


Junioru izlasē esat viena vecuma spēlētājas?

Jā, esam vienaudzes - divas meitenes dzimušas 2003.gadā, divas - 2004.gadā, bet rezerviste [Letīcija Ieviņa] ir 11 gadus veca un viņa komandā lielākoties ir perspektīvas dēļ. Rezervistei vairāk atvēlēta palīga loma, bet viņai bija iespēja arī uzspēlēt pasaules čempionātā. Mēs noteikti bijām visjaunākā komanda Krasnojarskā. Pasaules junioru čempionātā visbiežāk piedalās 19-21 gadu vecas spēlētājas, bet jaunākas parasti spēlē B grupā.

Treneri izlasē ir vietējie vai tiek piesaistīti arī ārzemju speciālisti?

Vismaz šobrīd mums ir Latvijas treneres - uz junioru čempionātu bija līdzi divas treneres Iveta Staša-Šaršūne un Ieva Krusta, ar kurām kopā spēlēju sieviešu izlasē. Viņas Latvijas kērlingā ir no pašiem pirmsākumiem un ir pašas pieredzējušākās.

Kādas ir skipa attiecības ar treneri? Kurš nosaka, ko darīt?

Trenerus noteikti klausām, un ir jādara tas, ko viņš saka.

Man treneres ir vienlaicīgi arī komandas biedrenes, bet tobrīd es viņas uztveru kā treneres, nevis draudzenes.

Kas ir visnepieciešamākais, lai progresētu un konkurētu ar pasaulē vislabākajām kērlingistēm?

Pirmkārt, jāspēlē pret augsta līmeņa dažādām pretiniecēm, jāiepazīst dažādi ledus apstākļi. Latvijā trenējamies uz viena veida ledus, bet pasaules čempionātā ledus ir cits un grūti adaptēties. Treškārt, stratēģijas treniņi, kur izskata spēles situācijas. Palīdzētu arī visaugstākā līmeņa sacensībās pieredzējušu ārzemju treneru piesaistīšana.

Kērlings ir ASV studentu sporta (NCAA) programmā apmēram 50 augstskolās. Vai izvērtē iespēju studēt un spēlēt ASV?

Mācīties es noteikti gribu, bet īsti vēl neesmu izlēmusi ko. Amerikā noteikti ne, gribētu palikt tepat Latvijā.

Ārzemēs būtu grūti apvienot mācības ar spēlēšanu Latvijas izlasē, tad droši vien būtu jāmeklē cita komanda.

Vai junioru skaits Latvijas kērlingā pieaug?

Tagad ir ļoti daudz jauniešu, kas tikko sākuši spēlēt, bet vēl ir jautājums, cik paliks pēc pirmajiem nopietnajiem treniņiem. Meitenes jau tagad konkurē pieaugušo turnīros, puišiem, man šķiet, ir mazāka mērķtiecība turpināt, lai kaut ko sasniegtu. Kērlings ir jautrs, un jāspēlē priekam, lai izbaudītu katru brīdi, bet jābūt arī mērķim, uz ko iet.

Kādi ir Tavi mērķi kērlingā?

Par saviem ilgtermiņa mērķiem gan nestāstīšu, bet komandā neuzstādām mērķi, piemēram TOP 5 pasaulē. Gribam parādīt labāko, ko spējam, lai mums būtu laba komunikācija un prieks spēlēt. Ja tas viss izdodas, ir arī rezultāts.

Latvijas junioru izlase pasaules čempionātā

Vai pretiniecēm nezināmā latviešu valoda, piemēram, pasaules čempionātā sniedz kādas priekšrocības?

Mazliet jā. Spēlējot pret ASV vai Kanādu, saproti visu, ko pretinieces runā. Tomēr reizēm ir tā, ka tikai pēc nokāpšanas no ledus pajautāju, pret ko spēlējām. Vairāk jākoncentrējas uz savu spēli, nevis pretiniekiem. Ar pretiniekiem laukumā ir tikai sveicināšanās pirms un pēc spēles.

Kāda ir kērlinga sacensību hierarhija? Virsotnē ir olimpiskās spēles?

Noteikti lielākais un varenākais, uz ko iet, ir olimpiskās spēles.

Bijām tuvu tam, lai tiktu uz Phjončhanu, centīsimies nopelnīt vietu 2022. gada ziemas spēlēs.

Popularitāti līdzās pasaules un Eiropas čempionātiem ieguvuši arī Pasaules kausa posmi, kur aicina labākās pasaules čempionāta komandas.

Vai kērlings ir dārgs sporta veids?

Ja pats par visu maksā, nav no lētākajiem. Laukums uz stundu maksā 50-60 eiro, bet ar vienu stundu treniņam nepietiek, vajag vismaz pusotru. Ledus sagatavošana ir diezgan sarežģīta, nepieciešamas arī dārgas speciālās kurpes un slotas. Taču jauniešu apmācībā ir iespēja spēli izmēģināt par salīdzinoši zemu cenu. Latvijas izlasēm tiek nodrošināti apmaksāti treniņi.

Katrai komandai pieder savi spēles akmeņi?

Akmeņi ir stacionāri un glabājas hallē. Tiem pirms spēles jāstāv uz ledus un jāatsalst, turklāt tie ir pārāk smagi, lai vadātu līdzi, arī pārāk dārgi, lai katrai komandai būtu savi. Akmeņus izgatavo tikai vienā Skotijas salā no vietējā akmens.

Kērlingu vēl mēdz spēlēt arī brīvdabā?

Pasaulē ir atsevišķi turnīri, bet tie drīzāk ir jautrībai.

Zem zilas debess nevar sagatavot augstas kvalitātes ledu un grūti uzturēt temperatūru, tādēļ nopietnas sacensības sarīkot īsti nevar.

Kērlingu nevar spēlēt uz parasta ledus, arī hokeja hallē, kur tas slidām izbraukāts. Kad Latvijā vēl nebija kērlinga halles, speciālā ledus gatavošana prasīja daudz laika un spēka. Ir speciālas mašīnas, kas ar asmeņiem vispirms nogriež ledu. Kērlinga ledus meistariem vajadzīgas noteiktas zināšanas, es to noteikti nevarētu. Uz slikti sagatavota ledus treniņi ir bezjēdzīgi, jo akmens nav valdāms.

Kādi ir treniņi kērlingā?

Pamatā ir ledus treniņi, bet noteikti vajadzīgi arī fiziskie treniņi. Junioru izlasei mums nedēļā ir viens kopīgs fiziskais treniņš, un katram ir savi uzdevumi, ko darīt mājās. Lielākais uzsvars treniņos ir kājām izslīdēšanai, arī pleciem un rokām beršanai. Ļoti nepieciešama liela izturība, jo katra spēle ilgst 2-3 stundas un dienā var būt trīs un retos gadījumos pat četras spēles. Tad var ļoti labi redzēt, kāda kuram ir fiziskā sagatavotība. Pasaules junioru čempionātā nofilmējām visas savas spēles un tagad stratēģijas treniņos izskatīsim, kur ko varēja darīt savādāk. Ir svarīgi arī skatīties spēcīgu komandu spēles.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Team Barone 🇱🇻 (@team_barone) on Dec 18, 2019 at 7:04am PST

Evelīnas Barones komanda un treneres ar pasaules junioru čempionātā B grupā iegūtajām sudraba medaļām

Kā spēlē Tava komanda, kurā ir Rēzija Ieviņa, Veronika Apse, Ērika Patrīcija Bitmete, Letīcija Ieviņa?

Ir agresīvās komandas un ir arī tādas, kas sit ārā visus akmeņus, ko vien redz. Mēs laikam esam agresīvā komanda, kam patīk, ka ir daudz akmeņu spēlē. Nav tā, ka komanda savu stratēģiju no spēles uz spēli īpaši mainītu. Savukārt pretinieku pētīšana vairāk ir treneru darbs.

Kērlingā kā senā spēlē droši vien ir arī kādas tradīcijas un rituāli?

Ir pieņemts, ka uzvarētāju komanda uzsauc dzērienu zaudētājiem. Čempionātos parasti tā nenotiek, bet turnīros gan. Tas vairāk ir ārzemju turnīros - savstarpēji nepazīstamas komandas apsēžas pie galda un parunājas, kā kuram iet. Pasēdēšana ir uzreiz pēc spēles un parasti ne vairāk kā 15 minūtes. Latvijā viens otru jau tik labi zinām, ka pie galda vairs nav par ko runāt.

Kā Tev izdodas apvienot kērlingu ar mācībām skolā?

Vairāk problēmas tikt uz turnīriem ir strādājošajiem, lai izkārtotu atvaļinājumu. Izlases kērlingisti saņem dienasnaudu, bet ne samaksu par spēlēšanu.

Kērlingā visi arī strādā vai mācās. Tikai ar kērlingu nodarbojas pasaulē visspēcīgākās komandas, kas praktiski dzīvo uz ledus.

Man ir superīga skola un saprotoši skolotāji, atgriežoties no izbraukuma, sarunāju ar visiem, kad izdarīšu iekavētos darbus vai aiziešu uz konsultācijām. Esmu diezgan apķērīga meitene, un man parasti ar to nav problēmu. Kērlings un skola aizņem praktiski visu manu laiku, vēl ir miegs, bet tam atvēlētās stundas nereti ir tik īsas...

Varbūt līdzīgi kā pludmales volejbolā Latvijai arī kērlingā perspektīvāka būtu jaukto pāru spēle?

Vienu pārinieku varbūt ir vieglāk atrast, taču man šķiet, ka Latvijā ir labas izredzes izrauties jebkurā disciplīnā. Ar meiteņu komandu pašlaik gatavojamies Latvijas junioru čempionātam, ar sieviešu komandu, kur esmu viceskips, trenējamies jau nākamajai sezonai un Eiropas čempionātam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziemas sports
Sports
Jaunākie
Interesanti