1986. gads, Siguldā tiek atklāta bobsleja un kamaniņu trase un arī vadības centrs jeb, kā vietējie to dēvē, aukstuma māja. Visas trases garumā temperatūra atšķiras – startā ir vēsāk, bet lejā gaiss ir siltāks. Lai ledus būtu perfekts visā trases garumā, aukstuma mājas vadības bloki katrā virāžā iepumpē attiecīgo temperatūru, lai sportisti varētu baudīt nevainojamu, gludu ledu.
Izaicinoši, tā var raksturot Siguldas ledus trases temperatūras uzturēšana siltos apstākļos. Kamēr mēs priecājamies par silto rudeni, Siguldas trases saldēšanas iekārtām pamatīgs enerģijas patēriņš. Un tas, protams, rada lielas izmaksas. Taču rēķinus kompensē viesi no ārzemju kamaniņu sporta komandām, kas Siguldā ir kuplā skaitā. Meistarības slīpēšanai laika vēl gana, jo Pasaules kausa pirmais posms tikai pēc mēneša – pašā novembra izskaņā. Bet skaidrs, ka ar ziemas aizkavēšanos aukstuma mājas darbīgi dūc teju visās Eiropas trasēs.
"Šobrīd redzu, ka Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija ir novērojusi šīs laika apstākļu maiņas pasaulē. Sacensību sezona mums sākas vēlāk, nekā tas bija iepriekš. Domāju, ka tas ir pareizs solis, jo bieži mēs pavasarī redzam, ka sezona ir beigusies, bet vēl ir auksts, vēl ir ledus, nav vajadzīga pat elektrība, lai to ledu saglabātu. Tie ir soļi, kad cilvēkiem ir jāskatās līdzi un jāpielāgojas dabai," par pēdējo gadu klimata tendencēm stāsta Latvijas kamaniņu sporta izlases treneris Mārtiņš Rubenis.
Viņa kolēģis Daniels Fogelis uzsver, ka gatavošanās pēc pusotra gada gaidāmajām olimpiskajām spēlēm rit pilnā sparā:
"Mēs gatavojamies Milānas ziemas olimpiskajām spēlēm. Viennozīmīgi – nav citu lielāku mērķu. Mums tur ir jābūt labākajā formā, ar labāko tehniku. Jāparāda sevi no labākās puses."
Olimpisko spēļu nozīmību šai sportistu un treneru paaudzei skaidri parāda visu resursu koncentrēšana ap komandu. Latvijas izlasei pievienojies Mārtiņa Rubeņa cīņu biedrs – vācietis Jans Aihorns, kurš ilgi bija viens no Vācijas izlases treneriem, un mēļo, ka viņa apcirkņos atrodamas pasaulē ātrākās kamanas.
"Darbs Vācijas izlasē beidzās ne tik jauki. Bija pārāk daudz diskusiju par trenēšanas stilu. Viņi teica, ka es esot vecās skolas treneris ar pārlieku lielu disciplīnas pieprasīšanu, bet bez tās jau sportā neko nevar sasniegt, jo šeit dominē disciplīna un gribasspēks.
Izvēlēties trenēt Latviju bija vienīgais pareizais solis, jo Latvija ir jauna, maza komanda. Viņi visi strādā vienkopus, viena komanda. Vācijā ir četras komandas, kas rīvējas savā starpā izlases iekšienē," par iemesliem pievienoties mūsu komandai stāsta Aihorns.
Fogelis novērojis, ka Vācijas kamaniņu pulks sadalījies divās daļās: Bertesgātenas gals un Oberhofas gals. Tās ir divas pilnīgi dažādas komandas. Viņi it kā ir kopā, bet katra strādā citā virzienā. Un ar informāciju ne pārāk daudz dalās savā starpā."
Mūsu sekmes Milānā parādīs, cik šī sadarbība būs produktīva, jo ar latviešiem darbs būs citādāks – Aihornam vairs nebūs jāslēpj idejas no saviem tautiešiem. Skaidrs, ka nelielas paslēpes būs, jo mūsējie jau arī uzreiz neliek galdā visas gadu desmitiem krātās gudrības un tehniskos risinājumus!
"Ir jauki, ka mēs tagad varam kombinēt visu kopā un varat aplūkot manas idejas. Es vēl pērn trenēju oberhofiešus, to darīju 12 gadus, kuru laikā saulītē izcēlām Ludvigu, Taubicu, Egertu/Benekenu un jauno pasaules čempionu Maksu Langenhānu," ar optimistisku skatu nākotnē ir Aihorns.
"Tie, kuri ir uzauguši trasē, zina vērtību tām sīkajām lietiņām, ko mēs viens no otra varam paņemt un iemācīties. Kad mēs iemācīsimies dalīties, manuprāt, var uztaisīt pavisam kaut ko lielisku," pārliecināts ir Rubenis.
Aihornam ar Latviju izveidojusies īpaša saikne – vācietis precējies ar mūsu olimpieti Maiju Tīrumu, un ģimenē aug divas atvases, kuras, iespējams, varēsim redzēt arī kamaniņu trasēs, tikai jautājums – Vācijas vai Latvijas?
"Labi, ka mums ir divi bērni. Tad viens var vienā, otrs otrā izlasē," joko Aihorns, kurš uzsver, ka izvēle būs jāizdara viņiem pašiem. "Viņi būs pietiekami veci, kad tas būs jālemj. Tomēr dzīvojam Vācijā, un viņi iet cauri vācu sistēmai. Vēlāk redzēsim."
Jaunais latviešu kamaniņu komandas dalībnieks atklāj, ka savu tolaik vēl draudzeni bildinājis latviski. "Toreiz [bildinājumu] speciāli iemācījos, bet tagad gan vairs neatceros."
Mūsu kamaniņu braucēja Kendija Aparjode ir pozitīvi noskaņota par jauno komandas papildinājumu: "Ja mēs zinām to stāstu, ka viņš ir bijis tagadējo pasaules ātrāko kamaniņu braucēju – Taubicas un Langenhāna – treneris, tad paši varat spriest, kāda mums ir motivācija ar viņu strādāt."
Viņa pērn zaudēja izlases līderes statusu, bet pirms jaunās sezonas ir noķērusi labas sajūtas attiecībā uz braukšanu trasē. Iespējams, par iemeslu tam ir jaunais izaicinājums – šobrīd viņa gatavojas izmēģināt spēkus arī divnieku ekipāžā! Ja izdosies labi treniņbraucieni divniekos, sacensību apritē viņu redzēsim kopā ar Selīnu Zvilnu.
"Pirmie treniņi bijuši pārbaudījumiem pilni. Ne vienmēr sanāk līdz finišam tikt. Es pat teiktu, ka pārsvarā nesanāk tikt līdz finišam. Tas sāp!" komentē Fogelis, kuram piekrīt arī pati braucēja – pēc kritieniem ir grūtāk sevi piespiest turpināt attīstīt jauno ampluā: "Zilumiņi, sasitumiņi – tie mani tā baigi nemotivē kāpt atpakaļ tajās divvietīgajās kamanās, jo bija sāpīgi. Bet šodien jau bija labāk. Mazliet atgriezās prieks braukt ar divvietīgajām kamanām!"
Visas izmaiņas ir ar skatu uz ziemas olimpisko spēļu pusi. Lielais mērķis gan nemazina vēlmi arī šosezon atvest pāris kristāla globusus, ko piešķir sezonas kopvērtējuma pirmo trīs vietu īpašniekiem.
"Globusu izmērs beigu beigās ir atkarīgs no tā, cik tad kārtīgi un labi esam padarījuši savu darbu. Sezonas beigās varēsim apskatīties, kur esam visi kopā," vērtē Rubenis.
Nebeidzamais ceļš uz nevainojamu braucienu – tā varētu raksturot kamaniņnieku nemitīgo rosību kā trasē, tā ārpus tās. Latvieši visu laiku būvē jaunas kamanu komponentes, bet šogad daudz lielāka uzmanība pievērsta aerodinamikai – jo tieši šajā jomā vācieši ir soli priekšā konkurentiem. Un labā ziņa – vāciešiem tagad būs vēl viens iemesls, lai ar ziņkāru aci raudzītos Latvijas izlases virzienā. Bet visu tāpat parādīs sacensību protokols.