Sezona Patrīcijai izvērtās pat daudz labāk, nekā viņa bija domājusi un cerējusi.
"Es nekad dzīvē pat nebiju sapņojusi kļūt par U-23 grupas līderi. Nekad," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Eiduka. "Tāpēc ka tas viss liekas tik neaizsniedzami, pilnīgi neaizsniedzami, ja godīgi. Jo sevišķi tas padara to sajūtu neaizsniedzamu, kad saproti, no kurienes nāc. No Latvijas? Nesaku neko sliktu par Latviju, bet mums nav nekādas slēpošanas vēstures, tradīcijas. Nu nav, un liekas, ka tas varbūt aptur sapņot un noticēt. Bet patiesībā es esmu sapratusi šajā sezonā, ka nav nozīmes, no kurienes tu nāc. Ir vienkārši svarīgi, kāds cilvēks esi."
Patrīcija sezonas beigas sagaidīja īpašā zaļā starta numura vestē kā U-23 grupas līdere, un arī sajūtas sportistei bija īpašas.
"Sajūta ir, ka tas ir kaut kas īpašs, kad tu to [vesti] uzvelc," atzina Eiduka. "Pirmās reizes, kad es viņu dabūju, es sajutos ļoti nedroši un nepārliecināti, jo tu riktīgi priecājies, bet liekas, jā, tūlīt tu viņu pazaudēsi... Zini, tas tā bišķiņ nosita to sajūtu."
Kad Patrīcija jau bija nodrošinājusi uzvaru Pasaules kausa sezonā U-23 vecuma grupā, sajūta zaļā numura vestē bija vēl jo īpašāka. Arī savējie Patrīciju televīzijā viegli atpazina pēc zaļās vestes.
"Īstenībā es varētu teikt, ka tā ir tāda motivācija iet un darīt vēl un vēl, jo šobrīd ir tā sajūta – o, gribētos kādreiz varbūt citas krāsas vesti uzvilkt," jau augstākus nākamos mērķus iezīmēja Eiduka.
Arī Patrīcijas draugs Uldis Spulle atzina, ka abi vēl nesen runājuši, cik zaļais numurs šķiet nesasniedzams, bet tagad tas jau motivē dabūt citas krāsas numuru, un tas nebūt nav neiespējami.