ĪSUMĀ:
- Bobsleja izlasei samazinājies sponsoru skaits no privātā sektora.
- Jaunajā sezonā liels atbildības slogs būs jaunajam vadošajam pilotam Jēkabam Kalendam.
- Martā gaidāmais pasaules čempionāts Leikpleisidā, ASV, varētu sagādāt finansiālas problēmas.
- Nav skaidrības par valsts atbalstu gada beigās paredzētajiem posmiem Siguldā.
Latvijas bobslejā aizvadītā vasara pagājusi ārkārtīgi karsti un ar lieliem satricinājumiem, kas pamatīgi sašūpoja šī sporta veida virtuvi pusotru gadu pirms nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm. Vispirms izlasi atstāja tās vadošais pilots Emīls Cipulis un vairāki vadošie stūmēji, kuri bija neapmierināti ar atalgojumu un tā sadali izlasē, bet vēlāk rudenī pēc intervijas medijam "Delfi" no amata atkāpties bija spiests ilggadējais federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Ansis Zeltiņš norāda, ka pēdējo mēnešu notikumi ir atstājuši zināmu ietekmi, bet šobrīd ikdienas darbs turpinās:
"Nekāds haoss iestājies nav, bet notiek zināma transformācija, kas daudzās lietās ir neizbēgama. Ir arī paaudžu maiņa, ja tā var teikt. Taisnība, vasara sanāca karsta. No otras puses, tas varbūt nav slikti – visādas mācības iegūtas, visādi puni ir uzsisti, ceru, ka transformēsimies daudz labākā formā."
Zeltiņš neslēpj, ka šo notikumu rezultātā federāciju vairs neatbalsta vairāki sponsori, kas licis savilkt jostas, tomēr ir izdevies piesaistīt arī pa kādam jaunam atbalstītājam.
"Negribu runāt par cipariem, tas nebūtu korekti, bet katrā ziņā, ja runājam no atbalsta viedokļa, tas process nav nācis par labu. Tas zināmā mērā sašūpo viena vai otra uzņēmuma, atbalstītāja entuziasmu kaut ko darīt, tas man ir jāatzīst. Diezgan bezjēdzīgi iedomāties, ka Latvijā pāris esošie lielie uzņēmumi mistiskā veidā sponsorēs visus sporta veidus un sacensības. Arī reklāmas tirgus, lai kā mēs skatītos, ir ierobežots. Tas definējums, ka ejam pastaigāt pa tirgu un jūs varbūt ne pietiekami aktīvi staigājat, dariet aktīvāk un tad jūs tos atbalstītājus dabūsiet… Es domāju, ar to jebkurš, ne tikai no sporta, bet arī kultūras un citām šādām nozarēm, ir saskāries – tas nav tik vienkārši," sarežģīto situāciju ieskicē prezidents.
Raugoties no sportiskā viedokļa, līdz šim vadošā pilota Cipuļa aiziešana no sporta ir nopietns trieciens, domājot par izredzēm pacīnīties par godalgām Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Sportists pilnībā no bobsleja nav atvadījies – rudenī viņš palīdzēja Izraēlas komandai Leikpleisidas trasē ASV, arī gaidāmā Siguldas posma laikā kādreizējais pilots piepalīdzēs pāris mazajām bobsleja valstīm, tomēr tālejošāku plānu viņam nav. Arī plašāk izteikties viņš šoreiz nevēlējās.
Visi šie pavērsieni izlases pirmā numura slogu tagad uzliek uz jaunā Jēkaba Kalendas pleciem. Valstsvienības galvenais treneris Sandis Prūsis gan atgādina – šī nav pirmā reize, kad Latvijas bobslejs pieredz šādu situāciju.
"Tas nav nekas unikāls, bet ir jābūt gatavam uz to. Mums speciāli nekādas sarunas par to – tu tur esi pirmais numurs, ir jāsaņemas, – nekas tāds mums nav, bet treniņos redzu un jūtu, ka tā atbildība grauž un uzrodas nemanot. Ja jau to laukumu redzi, tad pats saproti, ka atbildība ir jāuzņemas. Jautājums, kā viņš tiks ar to galā," skaidro treneris.
Savulaik līdzīgi pirmā numura statusā ļoti agri nonāca Oskars Melbārdis, arī Cipulis ļoti ātri bija spiests kļūt par pirmo numuru, traumu dēļ bobsleju pametot Oskaram Ķibermanim. Prūsis skaidro, ka komanda sekos iepriekš nospraustajam plānam, proti, Kalenda brauks Pasaules kausā un krās pieredzi tur, savukārt jaunais Renārs Grantiņš stažēsies līmeni zemāk Eiropas kausā, cenšoties kvalificēties Pasaules kausam, kur viņu, iespējams, ieraudzīsim jau šosezon.
"Jebkuri mači viņam [Grantiņam] būs pieredze, bet vienkārši aizbraukt un iztērēt naudu, kuras mums šobrīd, var teikt, nav… Aizņemties, iztērēt naudu, varbūt nesasniegt rezultātu un tad vēl esi kādam palicis parādā, tas ir diezgan skumīgi. Bet doma ir, ka šogad viņš kvalificējas Pasaules kausam, nākamgad viņš brauc Pasaules kausā un mēģina kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Jau ar čaļiem runāju sapulcē – tā šobrīd liekas utopija, bet, ja viss notiek bez lielām problēmām, tas nav nekas nereāls," pārliecināts ir Prūsis.
Bobsleja saimei galvassāpes sagādā sezonas kalendārs, proti, galvenās sacensības ir pasaules čempionāts marta vidū ASV trasē Leikpleisidā. Sportiski šī trase ir izslavēti sarežģīta un bīstama, Leikpleisidā smagus kritienus piedzīvojot arī pieredzējušiem braucējiem, tomēr vismaz teorētiski tur var cerēt uz mazāku vāciešu dominanci.
Federācijai tikmēr jālauza galva par finansēm, jo komandas un tehnikas nosūtīšana uz ASV ir dārga. Iepriekš izskanēja šaubas par došanos uz Ziemeļameriku, un arī šobrīd nav 100% pārliecības par gala risinājumu. Viens no gala lēmumu ietekmējošajiem faktoriem būs Latvijas Olimpiskās vienības kritēriju izpilde jau sezonas gaitā.
"Notiek cenu apzināšana, cik maksās kamanu transports, dzīvošana, mašīnu īre, respektīvi, kāds budžets vajadzīgs. Taču, ja mēs līdz tam kaut kur būsim izpildījuši Olimpiskās vienības kritērijus, tad es ceru, ka mēs varētu nebraukt tā iemesla dēļ, bet tas izskatās grūti. Ja nebūsim izpildījuši kritērijus, tad plīst un lūst, bet mums tur ir jābrauc," stingri komentē Prūsis.
Pavisam tuvu ir Siguldas trasē plānotais Pasaules kausa posms – tam jānotiek decembra vidū, bet līdz galam nav skaidrības par valsts atbalstu tā sarīkošanā. Pirms dažām nedēļām Prūsis izteica bažas, ka posms varētu tikt atcelts, taču federācija ziņo, ka sacensības notiks, kā plānots. Sportu pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" komentēja valsts finansējuma piešķiršanu sporta pasākumiem.
"Te nav stāsts par nozīmīgs vai nenozīmīgs, mēs šobrīd esam budžeta sagatavošanas procesā, un šis ir [valsts] drošības budžets. Mēs runājam par daudzām prioritātēm, kas ir svarīgas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Arī sports ir svarīgs, bet finansējuma apjoms ir lielāks, nekā tas bijis iepriekš. Arī no sportistu un tieši no federāciju puses ir vairāk jāiesaistās, un tad noteikti jāatceras, ka federāciju finansējums nav tikai valsts finansējums – federācijas var strādāt ar privātajiem atbalstītājiem. Pasaules kausa organizēšana ir federācijas izvēle, vai viņi organizē sacensības te vai ne. Mēs nekad neesam atteikušies no atbalsta, ja tāda iespēja mums ir," skaidro ministre.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs detalizētāk iezīmēja finansējuma piešķiršanas kārtību, norādot, ka vienlaicīgi varētu tikt lemts par finansējumu arī citiem sporta veidiem un to rīkotajām sacensībām.
"Šī ziema un sacensības jau skaitās nākamā sezona, bet fiskālajā telpā vēl ir esošā sezona un esošais budžeta ietvars. Mēs paredzējām līdzekļus Pasaules kausa posmiem, bet tie notika februārī un janvārī, šis jaunais kalendārs tika publicēts martā, un to mēs nevarējām paredzēt. Vienīgās iespējas, kā varam paredzēt līdzekļus, ir atlikumu pārdale no iekšējiem resursiem vai līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Šo jautājumu virzīsim uz Nacionālo sporta padomi, kas ir viens no punktiem, kur jābūt apstiprinājumam, un tad varam virzīt tālāk. Šis posms un arī kamaniņu sacensības, kas sāksies 30. decembrī, ir mūsu prioritāte. Līdz novembra beigām nepieciešams sasaukt Nacionālo sporta padomi, un ļoti ceru, ka šis tiks atbalstīts," stāsta Samoilovs.
Siguldas vieta Pasaules kausa apritē gan nebūt nav garantēta – trasei jau sen nepieciešama rekonstrukcija, lai tajā varētu startēt arī četrinieki, taču nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē varētu sagaidīt pārbūvi. Jau tagad zināms, ka nākamā gada sezona sāksies ar treniņnometni un sacensībām jaunajā Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu trasē, kas šobrīd ir intensīvā būvniecības stadijā.
Tāpat apritē plānots uzturēt visas Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas trases, un tuvākajos gados īpaši aktuālas būs sacensības Laplaņas un Pārksitijas trasēs. Tās pēdējos gados bobsleja sacensības rīkojušas retāk, taču uzņems 2030. un 2034. gada ziemas olimpiskās spēles. Tas nozīmē, ka Siguldai, kas vienīgā nespēj uzņemt pilnvērtīgas sacensības visās disciplīnās, saglabāt vietu starptautiskajā kalendārā būs arvien sarežģītāk. Latvijas izlases un tās galvenā trenera domas šobrīd gan ir vērstas tieši Milānas olimpisko spēļu virzienā.
"Man jau tas neko nemainītu, ja es uz olimpiādi neaizbrauktu. Man nav mērķa tikai kvalificēties un aizbraukt, un pateikt, ka tagad cīnāmies par 15.–20. vietu. Protams, tas tā var notikt, bet mans mērķis ir cīnīties par kaut ko daudz augstāku. Ja arī šogad daudz kas nesanāks Kalendam kā pirmajam numuram, tas uzsvars vienalga ir – tiesājiet, rājiet un vētījiet mūs pēc olimpiskajām spēlēm. Šī ir tikai sagatavošanās tam. Es saprotu, ka visi grib rezultātu. Paskatoties pēdējās sezonas, mums bija labi rezultāti, bet tas absolūti negarantē rezultātus olimpiskajās spēlēs," komentē Prūsis.
Bobslejistiem jaunā Pasaules kausa sezona sāksies decembra sākumā Altenbergā, bet sezonas otrais posms decembra vidū Siguldā, kas norisināsies kopā ar posmu skeletonistiem. Sezonas galvenie mači gaidāmi martā, kad plānots pasaules čempionāts, bet laiks rādīs, vai Latvijas komanda dosies uz čempionātu ASV.
