ĪSUMĀ:
- Bobsleja un skeletona sacensību kalendārā daļa Pasaules kausa sezonas abās disciplīnās ir nošķirta.
- Starpsezonā pasaules bobslejā un skeletonā vairākas sastāva izmaiņas, līderi ir palikuši.
- Cerīgāks skats ledusrenes sporta veidos ir kamaniņu sportā – gan Latvijā, gan pasaulē.
- Olimpiskās trases būvnieki Kortīnā rudenī ir sasparojušies, situācija vairs neizskatās bezcerīga.
- Vācijā darbi sākušies stihijas izpostītās Kēnigszē trases atjaunošanā.
Olimpiskajā Phjončhanas trasē sezona sākās bez mūsējiem (vien Dārta Zunte Igaunijas un Anna Saulīte Austrijas sastāvā), bet Āzijas kausā tur piedalījās vairāk nekā 40 sportistu abu dzimumu sacīkstēs, savukārt Pasaules kausā bija 38 sievietes un 34 vīrieši. Pēc tam sportisti atgriezīsies Eiropā, kur Altenbergā sezonu sāks arī bobslejisti, un tad paredzēts Siguldas posms, ja vien būs līdzekļi tā sarīkošanai. 2025. gadā jāstartē Vinterbergā, Sanktmoricā, bobslejistiem pēc tam jābrauc Īglsā un vēlreiz Sanktmoricā, skeletonistiem vien pēdējā posmā Lillehammerē, kur arī bobslejs. Sezona neierasta un reizēm dalīta skeletonā un bobslejā, pasaules čempionāts būs tālajā Leikplesidā marta sākumā. Kamaniņu sportā trīs posmi līdz Jaungadam Lillehammerē, Īglsā un Oberhofā, seši posmi vēlāk, ieskaitot Siguldu janvāra sākumā. Pasaules čempionāts būs februārī Vistleras trasē Kanādā.
Latvijas bobslejā pirms sezonas netrūkst problēmu
Kā zināms, lielas izmaiņas Latvijas bobsleja izlasē, vairāki sportisti vasarā negaidīti beidza karjeru – pilots Emīls Cipulis, stūmēji Krists Lindenblats un Dāvis Spriņģis. Neesot apmierinājis atalgojuma sadalījums četriniekā (daudzas nelaimes sākas no salīdzināšanas). No bobsleja prom arī Zintis Ekmanis, kas zaudēja amatu valdē pēc izteikumiem publiskajā telpā. Ekmanis neapšaubāmi bija viens no bobsleja vilcējspēkiem organizatoriskā un sponsoru piesaistes jomā daudzu gadu garumā.
Nu Latvijai jāmēģina sakomplektēt kaut cik konkurētspējīga ekipāža ar jauno pilotu Jēkabu Kalendu, kas visu laiku bija otrais aiz Cipuļa. Kopš oktobra sākuma darbojas jaunuzceltā "Daugavas" stadiona starta estakāde, bet dalībnieku mums vairs nav daudz, turklāt skeletonistiem rokas vēzieniem traucējot ieskrējiena sliedei pārlieku tuvās metāla konstrukcijas.
Pasaules bobslejā no sporta aizgājis Šveices pilots Simons Frīdli, trīskārtējai olimpiskajai čempionei amerikānietei Kailijai Hampfrīsai jūnijā piedzimis dēls, un grūti spriest par 38 gadus vecās sportistes turpmākajām gaitām. Skeletonā karjerai punktu pielikusi bijusī pasaules čempione vāciete Tīna Hermane, un ir arī izmaiņas treneru sastāvos, bet kopumā līderi palikuši. Vācu pilotam Frančesko Frīdriham pērn atkal izdevās iegūt Pasaules kausu abās disciplīnas, nu viņa komandā būs arī augstas klases sprinteris Simons Vulfs (100 metros labākais rezultāts 10,06 sekundes), kurš 23 gadu vecumā ir arī varens augumā un svarā – 2,02 metri un 106 kg. Redzēsim, ko atbildēs Johanness Lohners vai Adams Amūrs, arī briti un šveicieši.
Jaukāk viss izskatās kamaniņu sportā – gan kopumā pasaulē, gan mūsu sportistiem.
Sievietēm TOP10 pērn kopvērtējumā bija divas latvietes – Elīna Ieva Bota (agrāk Vītola) un Kendija Aparjode. Vīriešiem otrais Kristers Aparjods, divniekos Mārtiņš Bots ar Robertu Plūmi trešie, sievietēm divniekos arī laba perspektīva, stafetē Latvija ceturtā. Komandai pievienojies vācu treneris Jans Eihorns, Kendija Aparjode vēl mēģinās braukt divniekos. Jaunās kamanas visiem esot labas. Garantēts nav nekas un nevienam, taču mūsēji ir konkurētspējīgi pasaulē, ir pēctecība, ir laba skola un inventārs.
Kortīnas olimpiskās trases būvi steigs pabeigt līdz martam
Liela uzmanība pievērsta jaunās olimpiskās trases celtniecībai Kortīnā. Vēl jūlija sākumā redzētais neiepriecināja, to Parīzes olimpisko spēļu laikā fotogrāfijās nodemonstrēja arī Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidents, mūsu tautietis Einars Fogelis. Turpat Parīzē SOK komisijai bija smagas sarunas ar spēļu rīkotājiem tieši Kortīnas trases sakarā.
Augustā darbi ritēja daudz raitāk, tāpat septembrī un oktobrī. Novembrī vairs neizskatās tik bezcerīgi, un spēļu rīkotāji sola visu izdarīt līdz noteiktajam termiņam – trasei jābūt gatavai 2025. gada martā, bet dažām palīgbūvēm dots termiņš 2025. gada novembris. Galvenais, protams, ir pati trase, jo FIL un Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) noteikumi paredz, ka ikvienā jaunā trasē ir jānotiek homologācijai, jāveic vairāki braucieni dažādos veidos un disciplīnās. Tikai tad, ja trase tiek uzskatīta par drošu, tā tiek pieņemta un apstiprināta.
Itāliešiem būs ko iespringt, kaut jaunākā tehnoloģijas dara brīnumus – jau augustā vienā no virāžām (faktiski pirmajā, kas pabeigta) tika uzliets ledus. Tas apstākļos, kad gaisa temperatūra augstāka par plus 20 grādiem, bet jaunās tehnoloģija to atļauj, tā vairs nav nedz amonjaka, nedz freona saldēšana, faktiski daudz ko paveic ķīmija. Cik tas ekoloģiski videi, grūti spriest. Ja trase būs pabeigta līdz martam, tad problēmām ar ledus uzliešanu un noturēšanu nevajadzētu būt. Nākamajai sezonai 2025. gada novembrī jāsākas ar desmit dienu treniņnometni visām nācijām, pēc tam tur būs sezonas pirmais posms bobslejā un skeletonā (17.–25. novembrī), un vēlāk, jādomā, arī kamanām.
Trase jāuzceļ, jau tā Milānas–Kortīnas spēlēs būs daudz autonomu norises vietu – piecas. Ja vēl trase citā valstī, tad tās nav olimpiskās spēles, bet pasaules čempionātu summa.
Ja trasi neuzceļ, tā ir zemē nomesta nauda rīkotājiem. Diezin vai nākotnē to vēl pabeigs un vispār tur kaut kas notiks, turklāt rīkotājiem tad būs vēl jāmaksā citai valstij par sacensību aizvadīšanu (Laplaņā, Īglsā, Leikplesidā, Sanktmoricā?). Sākotnējā tāmē ap 80 miljoniem eiro celtnieki neiekļausies, un izmaksas pārsniegšot 100 miljonus eiro – steiga maksā. Neitrāli vērtējot, labāk būtu, ja viss notiktu Kortīnā, nevis kaut kur nomaļus. Trase būtu gana neitrāla, arī mājiniekiem nekādu dižu iespēju trenēties daudz vairāk nesanāks, ja nu vienīgi upurējot startus Pasaules kausā, tādējādi zaudējot reitinga vietas un labākās starta grupas. Itālijai visos ledus veidos pašlaik nav tādas dominances kā Vācijai.
Visbeidzot ir sākta Kēnigszē trases atjaunošana Vācijā, Bavārijā. To spēcīgi nopostīja varenie plūdi 2021. gada vasarā, bet nu Berhtesgādenes zemes municipalitāte piešķīrusi naudu atjaunošanai, zaļo protesti rimušies, un novembrī sākti darbi ar 53,4 miljonu eiro tāmi. Viss jāpabeidz līdz 2025. gada rudenim. Paredzēts uzcelt arī gandrīz 800 metru garu aizsargmūri, lai dabas untumu dēļ postījumi neatkārtotos nākotnē, tāpat dubļu un ūdens uzkrāšanas baseinus.
Vācijā jau ir trīs ledus trases, taču vajadzīga esot arī šī, ceturtā, kas ir visvecākā trase pasaulē ar mākslīgo ledus saldēšanu.
Tūdaļ arī tiks pabeigta daļēja Īglsas trases pārbūve pie Insbrukas, kur arī šajā sezonā būs Pasaules kausa posmi bobslejā un kamaniņu sportā. Būs jauna starta vieta sievietēm un divniekiem kamaniņu sportā, izmainīts arī finišs trasē.
