Zonnes ledus krosa piedzīvojums sākās pirms pieciem gadiem, kad viņai palika 17 gadi. Tolaik sacīkstes bija "Red Bull" paspārnē ar iespaidīgu mārketingu un vizualitāti. Tagad Justīnei ir 22 gadi un sezonu viņa pabeidza kā pasaules ranga līdere. Justīne sezonā piedalījās sešās sacīkstēs Austrijā, Francijā, Kanādā, ASV un Somijā. Visās sacensībās Zonne bija uz pjedestāla un izcīnīja divas uzvaras, tomēr atzīst, ka bailes ir klātesošas joprojām.
"Bailes sākas jau pie lidošanas, tur viss sākas. Tas ir viens no grūtākajiem, ko pārvarēt," pastāstīja Zonne. "Protams, arī startā tās bailes – tu jau nekad nezini, kāds ir ledus. Izbrauc visi 64 vīrieši kādas četras reizes, un ledus sievietēm ir pilnībā sadragāts. Pat ja treniņos tu jūties labi trasē, tu nezini, kā būs, kur ir kāda bedre. Tur reāli ir milzīgi caurumi parasti. Tur ir tās bailes, ir bail izgāzties, ka nokritīsi. Ja nokrīti, ir grūti atpakaļ tikt un panākt viņas [konkurentes]."
Justīne ir slaida auguma – izteikti garāka par konkurentēm. Tam ir gan plusi, gan mīnusi.
"Pluss ir tas, ka mans viens atspēriens viņām [sāncensēm] ir divi trīs atspērieni. Mīnuss varētu būt, ka esmu gara," paskaidroja sportiste. "Ir grūti būt zemu – izskatās, ka es neesmu pietupusies, kaut gan man liekas, ka esmu riktīgi pietupusies. Tas ir tāds mīnuss, ka man vajag vēl ietupties. Jā, stabilitāte ir mazāka, kad esi garāks."
Vasarā Justīne treniņiem izmanto "pump track" velotrases, ziemā visvairāk laika viņa pavada iekštelpu parka "The Spot" rampās. Neizpaliek arī muskulatūras stiprināšana un darbs trenažieru zālē.
Vienīgā pastāvīgā ledus krosa trase pasaulē atrodas Maskavā, pārējās tiek uzbūvētas pirms sacīkstēm. Retāki un ekskluzīvāki treniņi Justīnei ir uz ledus hokeja laukumā.
"Tas ir tāds retums, tas nav tik daudz. Publiskās [slidotavas] – tas arī ir variants," atzina Zonne. "Sezona sākas ziemā, tāpēc nesanāk uz kādiem ezeriem vai kā. Tāpēc, ka vajag rudenī uzreiz ledu. Vienkārši mācīties tehniku, kā slidot pareizi, arī kaut kādas šķēršļu joslas, kaut kādi vingrinājumi uz ledus – sprintiņi un arī izturībai."
Parasti Justīne trenējas viena, bet dažreiz brālēns atnāk līdzi, lai ir, ar ko sacensties. Uz ledus palīdz arī treneris.
Divi kovida gadi sakrita arī ar lielā sponsora "Red Bull" aiziešanu no ledus krosa, taču zemākais punkts esot pārvarēts un sacensības atdzimušas. Vīriem ap 60 dalībnieku ir katrās sacīkstēs, sievietēm gan mazāk – sezonā kopumā piedalās apmēram 40 dāmu, bet vidēji posmā ir mazāk nekā 20 dalībnieču.
"Man laikam visvieglāk no visām ir pa visiem tiem tramplīniem lēkāt. Tas ir mans pluss," savas spēcīgākās puses uzskaitīja Justīne. "Varētu teikt, ka mīnuss ir slidošana, jo man nav slidošanas aizmugures. Es vairāk nāku no dēļu sportiem, kas nav saistīti ar slidošanu. Vienīgi šis ir tuvākais, kas ir."
Justīne profesionālā līmenī fotografē, bet vēl viens sirdsdarbs viņai ir laika pavadīšana kopā ar bērniem, kam vajadzīga palīdzība.
"Mēs darbojamies ar bērniem no Ogres, no dienas centra. Vienkārši katru sestdienu nākam, mums "Spots" nāk ļoti pretim, varam par brīvu vienkārši braukāties," paskaidroja Zonne. "Dot viņiem tās zināšanas, kas mums ir ekstrēmajā sportā – ar slidām vai arī ar skūteri, riteni, skeitu, ar visu."
Justīne nometnē "Hope" iepazina bērnus, kuriem ir grūtāk dzīvē.
"Es tur fotografēju, filmēju. Sanāk divas nometnes pēc kārtas parasti. Ir pusaudži un bērni, vienā fotografēju, vienā filmēju, un tur arī iepazinu lielāko daļu no tiem bērniem," pastāstīja sportiste. "Pēc tam mēs gājām uz pamptrakiem... tu noskaidro viņu intereses, pēc tam sakontaktējies. Svarīgi, ka viņiem paliek labāk. Protams, tas dod prieku, jo ir, ar ko kopā pabraukāties, vairāk pačomoties. Ne jau es viņus tur trenēju, tas vairāk pa draugam."
Sports ir Justīnes pašas priekam, panākumi – kā piedeva.
Arī finansiāli pat uzvarētājs saņem vien balvu pāris vakariņu vērtībā. Justīne smej, ka līdz šim labākā balva uzvarētājai bijušas skrituļslidas.
"Ar prieku darīt to visu, nevis, ka tev ir iekalts, ka gribi būt pirmais, iet uz pirmo... Tad tev nesanāk, tu dusmojies, bet pieņem to, ka ir labi būt arī otrajam vai trešajam, ka vienkārši tā ir jābūt, un, jā – tā tu audz," uzsvēra Zonne.
